Globālās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās var radīt būtiskus riskus cilvēces spējai nodrošināt sevi ar pārtiku, teikts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumā. Ziņojumā uzsvērts, ka bioloģiskā daudzveidība lauksaimniecībā un ir ļoti nozīmīga pārtikas piegāžu drošības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, ziņo ASV raidsabiedrība CNN.
Pēdējos gados bioloģiskā daudzveidība samazinās ekosistēmu, sugu un ģenētiskā līmenī, tādējādi samazinot globālās pārtikas un lauksaimniecības sistēmas spēju reaģēt uz satricinājumiem un izaicinājumiem, tādiem kā globālā sasilšana.
Ziņojumā uzsvērts, ka samazinās vairākas būtiskas bioloģiskās daudzveidības komponentes.
Piemēram, pieaug to mājlopu sugu skaits, kam draud izzušana. Tajā pašā laikā vispārējā lauksaimniecības kultūru daudzveidība samazinās un palielinās riski attiecībā uz graudaugu bioloģisko daudzveidību.
Sugu līmenī būtisku lejupslīdi piedzīvo daudzas sugas, kam ir nozīmīga joma augu apputeksnēšanā un kaitēkļu iznīdēšanā - tas skaidrojams ar dzīvnieku dabisko dzīves vietu iznīcināšanu, pārmērīgu izmantošanu, piesārņojumu un citiem draudiem.
Šomēnes publiskotā ziņojumā izdevumā “Biological Conservation” brīdināts, ka nākamo dažu desmitgažu laikā varētu izzust vairāk nekā 40% pasaules kukaiņu sugu, un tam būs katastrofiska ietekme uz planētu.
Apdraudēti ir arī lielākie dzīvnieki - vairāk nekā 25% visu mājlopu sugu draud izzušana, bet tikai 7% mājlopu sugu pastāvēšanai nākotnē nepastāv nekādas briesmas.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē veicina vairākas būtiskas globālas tendences, tostarp, klimata pārmaiņas, demogrāfija un starptautiskā tirdzniecība.
Šīs tendences rada jaunus izaicinājumus, piemēram, zemes izmantošanas veida izmaiņas, piesārņojums, pārmērīga zemju izmantošana un invazīvu sugu izplatība.
Minēto globālo tendenču mijiedarbība var vēl vairāk pastiprināt to ietekmi.
FAO eksperti arī uzsver, ka problēmas rada tas, ka globālo tendenču un to ietekmes pētīšana un novērtēšana gan nacionālā, gan globālā līmenī ir nepietiekama, un tas nozīmē, ka problēma realitātē var būt daudz nopietnāka par šobrīd uzskatīto.
Ziņojumā aicināts pastiprināt pētījumus šajā nozarē un aktīvāk strādāt pie globālām politikām, kas atbalsta apkārtējās vides saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu.
Apkārtējās vides jautājumiem tiek pievērsts arvien vairāk uzmanības globālā mērogā - par šo jautājumu tiks runāts aprīlī notiekošajā pasaules industriāli attīstītāko valstu grupas G7 sanāksmē, jūnijā paredzētajā Pasaules saglabāšanas kongresā un nākamgad ieplānotajā globālajā konferencē, kas notiks Pekinā.
Šomēnes sakot runu nacionālajā bioloģiskajai daudzveidībai veltītajā konferencē Dublinā, Īrijas prezidents Maikls Higinss aicināja pasauli darīt vairāk, lai novērstu izmiršanas krīzi.
“Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēce ir piedzīvojusi 60% zīdītāju, putnu, zivju un rāpuļu populācijas izzušanu. Mēs esam pirmā paaudze, kas patiesi apzinās to, ko nodarām apkārtējai videi, un mēs varam būt arī pēdējā, kurai ir iespējas novērst neatgriezenisku bojājumu nodarīšanu. Šī apzināšanās rada arī milzīgu atbildības nastu, kas mums visiem ir kopīga,” uzvēra Higinss.
