Judins: ES tiesas spriedums neliedz atkārtoti noteikt tādu pašu drošības līdzekli Rimšēvičam

Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums neliedz pamatoti vēlreiz noteikt tādu pašu drošības līdzekli Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ja attiecīgā kriminālprocesa virzītājs to uzskatītu par nepieciešamu, sacīja Saeimas deputāts un tiesību jomas eksperts Andrejs Judins (JV).

EST ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs bija atstādināts no amata.

Politiķis norādīja, ka publiski pauž šo viedokli, lai novērstu iespējamos pārpratumus par procesa virzītāja tiesībām. Judins vērsa uzmanību, ka tiesa ir vērtējusi 2018.gadā pieņemto lēmumu, bet, ja tagad procesa virzītājs konstatē citus apstākļus, tad nekas neliedz šajā jautājumā pieņemt jaunu lēmumu.

Pamatots jauns lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu būtu absolūti leģitīms un nebūtu pretrunā ar EST spriedumu, uzsvēra politiķis.

Viņš skaidroja, ka Rimšēviča gadījumā EST šāda veida lēmumu esot pieņēmusi pirmo reizi, paplašinot savu kompetenci. Līdz šim nekad EST neesot skatījusi jautājumu par piemēroto drošības līdzekli, bet tagad tas tika darīts, jo Rimšēvičs ir Eiropas Centrālās bankas amatpersona, pauda parlamentārietis. Judins akcentēja, ka tas nebija pret Latviju vērsts lēmums.

EST tiesas process arī ir parādījis, ka varētu būt nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, skaidri nosakot iespēju šādos gadījumos izsniegt izmeklēšanas materiālus tiesai, sacīja deputāts. Pašreizējais Latvijas regulējums nav praktisks, jo paredz nosacījumu, ka procesa virzītājam būtu jāizsaka brīdinājums tiesai saistībā ar izsniegtajiem materiāliem, kas nav racionāli, skaidroja politiķis, kurš plāno lūgt Tieslietu ministrijai izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus.

Kā vēstīts, atceļot lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Tāpat EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, Ģenerālprokurors norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - pērnajā februārī.

Uz augšu