Zemes atmosfēra ir tik liela, ka tā “kutina” Mēnesi

Zemes ģeokorona.

FOTO: Public Domain

Zemes smalkais, tālākais atmosfēras slānis iesniedzas daudz tālāk kosmosā, nekā zinātnieki uzskatīja iepriekš, – tas skar pat Mēnesi.

Kā atklāts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JGR Space Physics”, Zemes ģeokorona ir maz pētīts ūdeņraža atomu kopums, ko savā starpā brīvi saista Zemes gravitācija. Šis atmosfēras slānis ir tik plāns, ka uz Zemes mēs to sauktu par vakuumu. Tomēr šis slānis ir pietiekami nozīmīgs un spēcīgs, lai varētu traucēt ultravioleto staru teleskopiem.

Pētnieki, izanalizējot datus, kas iegūti kopš 1990. gadiem, noskaidroja, ka šis slānis sniedzas 630 tūkstošus kilometru tālu no Zemes virsmas – 10 līdz 25 procentus tālāk, nekā uzskatīts iepriekš.

Viens no iemesliem, kāpēc ģeokorona nav labi izpētīta, ir tāds, ka ir ļoti grūti atrast labāko punktu, no kura sākt pētījumu, jo no Zemes virsmas vai pat tuvās orbītas tā ir praktiski neredzama.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JGR Space Physics”, zinātnieki izmantoja Eiropas Kosmosa aģentūras datus, kas tika iegūti 1995. gadā, kad tika pētīta Saule. Toreiz Saules virzienā, 1,5 miljonu kilometru lielā attālumā no Zemes, tika nosūtīta zonde. Lai arī zondes uzdevums bija pētīt Sauli, tā no attālā punkta novēroja Zemi.

Pētījuma mērķis sākotnēji nebija pētīt Zemes ģeokoronu, tomēr iegūtie dati mūsdienās ir ļoti noderīgi tieši tam.

“Dati, kas tika iegūti toreiz, tagad ir ļoti noderīgi mūsdienu zinātnē,” teica projekta zinātnieks Bernards Fleks.

Uz augšu