Latvijā pērn par 8,4% pieaugusi bruto darba alga

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, kas ir par 8,4% jeb 78 eiro vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp arī privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2018.gadā augusi par 8,4%, sasniedzot 991 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1032 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pērn bija 985 eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2017.gadu.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa pagājušajā gadā Latvijā bija 742 eiro jeb 73,9% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9%, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018.gadā par 2,5%, bija 7,2%.

Vienlaikus statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2018.gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017.gadu, kad tā bija 707 eiro, pieaugums bija par 9,5%, bet darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018.gadā bija 573 eiro, gada laikā palielinoties par 11%. Mediānas rādītāji aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmumu dienesta administratīvajiem datiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, salīdzinot ar 2017.gadu, 2018.gadā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums par 13,2%, proti, no 380 līdz 430 eiro, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājās par 9,5% jeb 789,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1% jeb 7,8 tūkstošiem .

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn vidējā darba samaksa Latvijā pieauga visās jomās. Visstraujāk (par 15,9%) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujāks kāpums bija arī nozarēs, kur vidējā darba samaksa ir salīdzinoši zema: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,8% un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) - par 10,9%. Gada laikā vidējā darba samaksa pieauga straujāk par vidējo rādītāju valstī arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 10,1%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 10%, apstrādes rūpniecībā - par 9,8% un transporta un uzglabāšanas nozarē - par 8,9%.

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot citu pakalpojumu nozari un transporta un uzglabāšanas nozari, darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Savukārt citu pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs vidējās darba samaksas straujāku kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, piebilda statistikas pārvaldē.

2018.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, lielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (1991 eiro), seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare (1592 eiro), enerģētikas (1276 eiro), valsts pārvaldes (1240 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1167 eiro), kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1109 eiro) nozare. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt mazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (709 eiro) nozarē, citu pakalpojumu (815 eiro) nozarē, izglītībā (823 eiro), nekustamo īpašumu (848 eiro), kā arī mākslas, izklaides un atpūtas (854 eiro) nozarēs.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, straujāk pieauga Kurzemē - par 10,8%, Latgalē - par 9,6% un Pierīgā - par 8,9%. Mazākais pieaugums gada laikā bija Zemgalē - 7,9%.

Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa bija Latgalē - 701 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 803 eiro, Zemgalē - 848 eiro, Kurzemē - 858 eiro, bet Pierīgā - 949 eiro. Rīgā 2018.gadā vidējā darba samaksa bija 1129 eiro, un, salīdzinot ar 2017.gadu, tā pieauga par 85 eiro jeb 8,1%.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1042 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3%.

Salīdzinot ar pārējiem 2018.gada ceturkšņiem, ceturtajā ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija visaugstākais - 7,4%, kamēr pārējos ceturkšņos tas bija ap 5%.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada ceturto ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga sabiedriskajā sektorā - par 8,9%, kamēr privātajā sektorā tā palielinājās par 8,1%, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 8,9%. Savukārt, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 3,5%, tostarp sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, privātajā sektorā - par 2,6%, bet vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa palielinājās par 4,7%.

Neto darba samaksa pērn ceturtajā ceturksnī bija 768 eiro, kas salīdzinājumā ar 2017.gada ceturto ceturksni ir pieaugums par 9,7%. Salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni vidējā neto darba samaksa pieauga par 3,3%.

Uz augšu