"Saulei līdzīgais Nils": Kremlis maina attieksmi pret "Saskaņu" un Ušakovu? (63)

Lenta.ru publikācija pēc sava satura un toņa drīzāk atgādina kādu kritisku Latvijas mediju materiālu - tajā atrodama informācija par visiem skaļākajiem gadījumiem, kuros varētu būt nojaušamas aizdomas par korupciju Rīgas Domē, - sākot ar 2012. gada "Rīgas namu" miljonu afēru un beidzot ar nesenākajiem notikumiem ap "Rīgas Satiksmi". Raksts teju ņirb no atsaucēm uz dažādām publikācijām par šiem skandāliem, tajā ir citēts kādreizējais RD deputāts un dedzīgs Ušakova opozicionārs Jānis Mārtiņš Skuja un pat pieminēta Latvijas medijos plaši apspriestās Andra Amerika iesaukas "Misters 20%" izcelsme.

Zinot to, ka kopš 2014. gada Lenta.ru ir Kremļa kontrolēts interneta medijs, kura auditorija ir aptuveni 600 tūkstoši cilvēku dienā, šādas publikācijas parādīšanās ir, maigi izsakoties, dīvaina.

Vai tas varētu norādīt uz Kremļa pozīcijas maiņu attiecībā uz Ušakovu un partiju "Saskaņa"?

Versijas par šādas publikācijas cēloņiem un mērķiem portālam TVNET pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis un politologs Ojārs Skudra.

Māris Cepurītis norāda, ka vienu materiālu nevar tulkot kā indikatoru pozīcijas maiņai. Tas, ko var pieņemt -

ar šādu rakstu atkal tiek mēģināts attālināt "Saskaņu" no viņu tradicionālās piesaistes prokremliskajam virzienam. Šādi mēģinājumi ir bijuši jau agrāk, un arī šis varētu būt viens no tādiem.

Citu Kremļa mediju pozitīvais noskaņojums attiecībā uz "Saskaņu" pagaidām nav mainījies.

Taču pētnieks atzīst, ka visdrīzāk nav sakritība un nejaušība, ka materiāls parādījies ļoti neilgi pēc Ušakova paziņojuma par kandidēšanu uz Eiropas Parlamentu.

Jautāts, vai to var tulkot kā Kremļa neapmierinātību ar šādu Ušakova lēmumu, viņš norāda, ka drīzāk to varētu skaidrot kā mēģinājumu šajā virtuālajā vidē radīt iespaidu, ka partija "Saskaņa" un konkrēti Ušakovs nav tik prokrieviski - ja jau reiz viņus kritizē Krievijas mediji, tātad viņi vairs nebauda Kremļa oficiālo ruporu atbalstu.

Tā varētu būt daļa no lielās spēles, kas notiek ar nolūku uzlabot "Saskaņas" imidžu līdzīgi kā iepriekšējās reizēs - tas varētu būt mēģinājums padarīt partiju un konkrētus tās pārstāvjus eiropeiskākus, mazāk prokremliskus. Tā ir virtuāla konstrukcija, kurai ir maz kā kopīga ar reālo situāciju.

Taču materiāls ar iespējami koruptīvu darījumu uzskaitījumu, nenoliedzami, ir atkāpe no prokremlisko mediju līdzšinējās retorikas, atzīst Cepurītis un piebilst, ka pēc viena raksta ir grūti spriest, vai ir mainījusies Kremļa attieksme pret "Saskaņu" un konkrēti Ušakovu.

"Iespējams, šis ir pirmais putniņš, tomēr jāskatās, vai tas pēc kādiem jauniem politiskajiem notikumiem neaizlido atpakaļ uz siltajām zemēm." 

Līdzīgās domās ir arī politologs Ojārs Skudra, kurš norāda, ka gan "Saskaņas" Saeimas frakcijā, gan arī pašā partijā grupējumi ir bijuši visu laiku, taču tie vienmēr ir bijuši ļoti disciplinēti, jo vēlas saglabāt savas vietas parlamentā. 

""Saskaņa" kopš 2017. gada pašvaldību vēlēšanām politiski ir pavirzījusies uz centra pusi, tai skaitā ar tā dēvētā "latviskā elementa" iesaistīšanu partijas priekšplānā. Es to esmu nodēvējis par partijas "latišizāciju". Gan Rīgas Domes, gan Saeimas vēlēšanas parādīja, ka šī stratēģija strādā. Es pieļauju - lai nebūtu jārunā par šo tēmu un partijas pavirzīšanos uz centru, atstājot krievisko flangu Ždanokai, Mamikinam un pārējiem.

Tas varētu Krievijai nepatikt, kaut gan grūti iedomāties, ka tas notiek bez "konsultācijām". Lai nebūtu jāstāsta par šo lietu, kuru kritizēt ir politiski neizdevīgi, tiek izmantota korupcijas tēma."

Skudra piedāvā vēl vienu hipotēzi - par "Saskaņas" sākotnējo kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās Vjačeslavu Dombrovski, kurš pēc Saeimas vēlēšanām visai agresīvi izteicās par "sarkanajām līnijām" valdības veidošanas procesā. Pēc tam viņš to pašu mēģināja teikt arī no Saeimas tribīnes, taču drīz vien šī retorika pieklusa.

"Kas lika Dombrovskim atteikties no šīs retorikas - Ušakovs vai kāds cits, to mēs varam tikai minēt. Taču varētu būt, ka atteikšanās no šiem lozungiem par "sarkanajām līnijām" ir viens no aspektiem, kas Krievijai nepatīk.

Taču Ušakovam tagad, kandidējot uz Eiropas Parlamentu, būtu muļķīgi runāt par sarkanajām līnijām, it īpaši, ņemot vērā ilgstošo sadarbību ar latvieti Ameriku un viņa "Gods kalpot Rīgai", kas ir latviska organizācija. Vismaz pēc uzvārdiem."

Jautāts par iespējamību, ka daļa "Saskaņas" biedru ir neapmierināti ar Ušakova šķietami vienpersoniski pieņemto lēmumu kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās, Skudra atzīst, ka teorētiski tas ir iespējams un ka šajā gadījumā publikācija ir parādījusies tieši neapmierināto partijas biedru iniciatīvas rezultātā.