30 gadus pēc Aukstā kara beigām Krievija no jauna izrāda agresiju
"The Economist" no Ādažu bāzes

Ilustratīvs foto

FOTO: Ēriks Kukutis, Aizsardzības ministrija

Ukraina 2014.gadā, Kerčas šaurums 2018.gadā - Krievijas agresija pēdējos gados pieņēmusies spēkā un likusi NATO sasparoties. Žurnāls "The Economist" pagājušonedēļ publicētā rakstā apskata Krievijas draudus un kā uz tiem reaģē Baltijas reģionā.

"Tas ir mans sapnis," intervijā norāda kanādietis majors Pjērs Goselins, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas rotas komandieris. 45 minūšu brauciena attālumā no Rīgas esošā bāze janvārī diez vai daudziem atgādina paradīzi - teritorija izskatās drūma un valda liels aukstums, norāda "The Economist". Tomēr majors Goselins un viņa vīri, kas nesen ieradušies Ādažos uz sešiem mēnešiem. To vidū ir karavīri no Melnkalnes - jaunākās NATO dalībvalsts, kura pirmoreiz nosūtījusi karavīrus uz NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu.

Pagājušogad ASV prezidents Donalds Tramps intervijā televīzijā izteicās, ka NATO piektā panta iedarbināšana, lai aizstāvētu alianses jaunāko dalībvalsti Melnkalni, varētu novest pie Trešā pasaules kara. Melnkalnieši "varētu kļūt agresīvi, un - apsveicu, jūs esat Trešajā pasaules karā", toreiz sacīja Tramps. Taču Ādažu bāzē esošie Melnkalnes karavīri labi iekļaujas grupā.

2016.gadā tika panākta vienošanās par NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu Ādažos vada Kanāda, Igaunijā Lielbritānija, Lietuvā Vācija, bet Polijā - ASV. 

Ādažu kaujas grupā pārstāvēts vislielākais valstu skaits - deviņas valstis un kopumā 1400 karavīri. Eiropa pārstāvēta diezgan labi, norāda pulkvedis Džošs Meidžors, Latvijas operatīvās grupas komandieris. Viņa grupa iesaistīta aktivitātēs, kas palīdz apkarot Krievijas dezinformāciju. "Mūsu karavīriem šeit bijusi lieliska pieredze," saka Meidžors.

Grupas uzdevums ir nodrošināt, ka jebkāda veida uzbrukums agresoram izmaksās dārgi. "Jo tuvāk esi Latvijai, jo reālāka kļūst apdraudējuma sajūta," uzsver Meidžors. Daļēji tas saistīts ar vēsturi. Agresijas gadījumā NATO spēki ir gatavi pretdarbībai.

2014.gada Krievijas iebrukums Ukrainā, izmantojot tādas hibrīdtaktikas kā dezinformācija un maskētu karavīru iesūtīšana, no jauna deva pamatu bažām. 

Latvija un pārējās Baltijas valstis ir piesardzīgas, jo Krievija pēdējos gados pastiprinājusi militāro klātbūtni pierobežā. Krievijas militāro spēju modernizācija sasniegusi tādu līmeni, ka "mums jābūt hiperuzmanīgiem", uzsver NATO ģenerālsekretāra vietniece Rouza Getemillere.

Tāpēc NATO pastiprinājusi klātbūtni ne vien uz zemes, bet arī gaisa telpā. Amari bāzē Igaunijā pastiprināta gaisa uzraudzības grupa. NATO valstis reizi četros mēnešos veic rotāciju uz Amari; patlaban tur atrodas Vācija. Iznīcinātāji identificē gaisa telpu pārkāpušās Krievijas lidmašīnas, taču neprovocē tās.

NATO klātbūtne Ādažos un Amari ir tikai sākums - izskanējuši viedokļi, ka abas misijas vajadzētu paplašināt un izvietot pastāvīgas kaujas grupas. Polijas valdība piedāvājusi ASV maksāt līdz diviem miljardiem dolāru par pastāvīgas ASV bāzes izveidošanu Polijā. Lai arī Baltijas valstis šādu ieceri atbalstījušas, sabiedrotie Eiropā nav tik vienoti - daži uzskata, ka divpusēja vienošanās grautu NATO vienotību un ka Krievija to varētu uztvert kā provokāciju.

Taču NATO jau tāpat ir daudz darāmā, piemēram, novērst šķēršļus ātrai NATO karavīru mobilizācijai krīzes gadījumā.

Pēdējā gada laikā Krievija izrādījusi agresiju Melnās jūras reģionā. Novembrī Krievija Kerčas šaurumā apšaudīja un sagrāba trīs Ukrainas kuģus. Bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess pauž bažas, ka NATO nav pievērsis šim reģionam pietiekami lielu uzmanību. Taču Krievijas agresīvās darbības tam pievērsušas uzmanību.

"The Economist" rakstā uzsver, ka NATO dalībvalstu vidū nav vienprātības par Krievijas draudiem. Kamēr Baltijas valstis jutīgi uztver pat nelielas izmaiņas Krievijas darbībās, piemēram, Grieķija daudz vairāk uztraucas par Turciju, kaut gan arī tā ir NATO dalībvalsts. Itālija par Krieviju pārdzīvo daudz mazākā mērā, nekā par migrantiem, kas šķērso Vidusjūru. Francija koncentrējas uz bijušo Āfrikas koloniju stabilizēšanu.

Ņemot vērā valstu dažādās intereses, sabiedrotie iedibinājuši tā dēvēto "360 grādu" pieeju aizsardzības jautājumiem. NATO pievēršas ne tikai Krievijas draudiem, bet arī migrācijas un terorisma draudiem no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Tāpēc Kanāda vadījusi mācību misijas Irākā, bet Latvija cīnījusies Afganistānā.

Taču šādai pieejai ir trūkumi. Cenšoties pievērsties visiem potenciālajiem apdraudējumiem vienlaikus, nav iespējams pilnībā koncentrēties uz tiem, kas ir NATO izveidošanas pamatā. Un cenšoties panākt vienošanos starp visām dalībvalstīm, nākas zaudēt laiku.

Dažāda izpratne par apdraudējumiem arī traucē risināt vienu no steidzamākajām NATO problēmām - mērķi aizsardzībai novirzīt 2% no katras dalībvalsts IKP. Īpaši spiedīgs šis jautājums kļuva pēc ASV prezidenta Donalda Trampa kritikas par to, ka NATO valstis šo mērķi vēl nav sasniegušas. Krievijas draudu dēļ Latvija un Polija šo mērķi ievēro, bet citām valstīm ar to sokas grūtāk.

Uz augšu