Laime nozīmē veselību! Ēd tikai bioloģisku pārtiku, rūpējies par lielisku vēdera izeju, viedierīcēs seko savam miega režīmam, nostaigāto soļu skaitam, kardioizturībai un izdzertā ūdens daudzumam, saki “nē” liekajam svaram, diskomfortam, asarām, sāpēm. Tev par visu vari jāuzlabo imunitāte, jāaizkavē novecošanās un jāpaaugstina seksuālais potenciāls.

Speciālisti ir vienisprātis: veselība un drošība cilvēku dzīvē ieņem tik augstu pozīciju kā vēl nekad vēsturē. Tomēr, vai veselīgums var būt neveselīgs, vēl vairāk - slimība, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.

Vēlā sestdienas rītā izspūrusi un halātā tu ar lielu kafijas tasi rokās lēnām pieslēdzies realitātei, atver Facebook un ieraugi, ka kāds pulksten septiņos ir iepostojis mundru selfiju tieši no svaru zāles. Veiksmīga cilvēka vizītkarte.

Treknā desu maize gandrīz iesprūst kaklā - tu jūties vainīga, ka rīta agrumā priekā mirdzošām acīm neauļo pa stadionu un netemp biešu sulu - tātad nerūpējies par savu veselību. Fū, kauns!

Kad tiekšanās pēc ideālas veselības kļūst par apsēstību - tas vairs nav veselīgi. Tā ir mānija! Aizvien biežāk speciālisti runā par to, ka pārmērīgs veselīgums var būt slimība.

Vai laime un veselība ir viens un tas pats?

Tas, ka veselīga dzīvesveida jautājumi daudziem kļuvuši par svarīgu ikdienas sastāvdaļu, iepriecina, tomēr veselīga dzīvesveida popularizēšanai ir ēnas puse, iesāk Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.

Ja cilvēka rūpes par veselību ir pārspīlētas un viņš izvairās no visa, kas var kaitēt veselībai, var runāt par helsismu kā negatīvu parādību. Piemēram, cilvēks neiet uz dzimšanas dienas ballīti, jo tur būs neveselīgs ēdiens - cepti kartupeļi, trekns cepetis un putukrējuma torte; atsakās no teātra apmeklējuma kopā ar draudzeni, jo jāiet uz fitnesa nodarbību; brīvdienu rītos skrien uz baseinu tā vietā, lai kādreiz laiski brokastotu kopā ar ģimeni, uzskata, ka ēst var tikai bez neviena pesticīda bioloģiski audzētu pārtiku, par ļaunāko izgudrojumu uzskata mikroviļņu krāsni un salecas pie vārdu savienojuma “ģenētiski modificēta pārtika”. Pazīstams tēls, vai ne? Šādu cilvēku var dēvēt par helsistu.

Tomēr pats helsisma koncepts ir plašs - ne vienmēr tam ir negatīva pieskaņa, turpina pētniece. Pēc būtības tā ir cilvēka spēja novērtēt priekšrocības, ko sniedz veselīga dzīvesveida praktizēšana un veselības pakalpojumu izmantošana. Biežāk jēdzienu lieto ar kritisku pieskaņu, raksturojot pārspīlētu fokusēšanos uz veselīgu dzīvesveidu, kas robežojas ar procesu atkarību.

Pirmo reizi savā darbā helsisma jēdzienu 1980. gadā minēja amerikāņu politiskais ekonomists Roberts Krafords. Īrijā dzīvojušais čehu izcelsmes ārsts, profesors Petrs Skrabaneks helsisma kritikai pievērsās 1994. gadā. Autori spriež par to, kur beidzas veselības veicināšana un sabiedrības veselības intereses un sākas cilvēktiesības un indivīda tiesības uz brīvu izvēli.

Viņi kritizē veselības pasludināšanu par augstāko vērtību, jo neskaitāmi piemēri apliecina, ka cilvēks var būt slims un laimīgs vai arī būt veselības iemiesojums un vienlaikus nelaimes čupiņa.

Autori uzskata, ka veselības veicināšanas propaganda kļūdās, liekot vienādības zīmi starp veselīgāku un laimīgāku dzīvi, stāsta RSU docente.

FOTO: Pixels.com

Sabiedrības veselības vārdā

“Pie mums helsisms savu uzvaras gājienu vēl tikai sāk - esam ceļā uz to,” saka Anda Ķīvīte-Urtāne. Turpretim bagātajās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, ir aizgājis tik tālu, ka cilvēks nevar pakāpties pa karjeras kāpnēm, ja viņš uz darbu nebrauc ar velosipēdu, ja viņam ir liekais svars, ja viņš uz darbu līdzi neņem superveselīgas pusdienas. Apaļīgs, nosvīdis, smēķējošs, neizgulējies, ar maisiņiem zem acīm un neveselīgu ādas krāsu? O, nē! Viņš nevar kļūt par piemēru pārējiem. Lūzeris.

Tomēr arī Latvijas masu medijos veselībai un veselīgam dzīvesveidam veltīto rakstu klāsts ir apjomīgs.

Veselīgums ir Svētais grāls - grēku atlaišana, mūžīgās dzīves apsolījums. Helsisms ir novietots uz pjedestāla un nav apstrīdams.

Helsisma manipulējošais spiediens liek “turēt līdzi”, jo dzīvē panākumus gūst veiksmīgie, kas mūsdienu cilvēka apziņā ir sinonīms vārdiem “veselīgs”, “skaists”, “jauneklīgs”. Tas noved pie vainas izjūtas, nedrošības un trauksmes.

 Tu zini, ka esi tāls no perfektuma standartiem: vakaros pārēdies, tev nav skaista “sešpaka”, tev ir krunkas, kas, protams, liecina par to, ka neesi vairs jauns, un vispār, tā sakot, nāve tuvojas, tu brīvdienās dzer pārāk daudz vīna… Nu ko tu tāds savecējis staigā apkārt?

Rūpes par sabiedrības veselību rada dilemmu - kur beidzas sabiedrības veselības intereses un sākas konkrēta indivīda cilvēktiesības? Piemēram, Skandināvijas valstīs alkoholu var iegādāties tikai specializētos veikalos. “No vienas puses, ir pierādīts, ka šāda veselības politika uzlabo sabiedrības veselības stāvokli – samazina sirds un asinsvadu sistēmas slimību izplatību u.tml., bet no otras - ja man nav atkarības problēmas un es gribu nopirkt pudeli vīna vakariņām, kāpēc man būtu jābrauc desmitiem kilometru un vienīgo attālo veikalu? Demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem pašiem ir tiesības izlemt un izvēlēties,” saka Anda Ķīvīte-Urtāne, piemetinot, ka Latvijā sabiedrības veselības politika diezgan lielā mērā ir balstīta uz aizliegumiem, ne vienmēr uz veselības pratības paaugstināšanu, kas, protams, ir grūtāk sasniedzams mērķis.

Piemēram, ja pa tava ceturtā stāva dzīvokļa balkona spraugām tecēs ūdens, pārvaldnieks pašūpos galvu un teiks: “Remontējiet pati - balkons ir jūsu īpašuma sastāvdaļa.” Turpretim, ja tu pīpēsi uz balkona, bet kaimiņiem nepatiks, balkons no privātīpašuma pārvērtīsies publiskā telpā, un tev aizliegs tur smēķēt.

“Esam pieraduši dzimšanas dienā vēlēt labu veselību, jo mēs liekam vienlīdzības zīmi starp veselību un laimi. Tomēr vai tas tā viennozīmīgi ir? Var būt muskuļots, ar perfektu fizisko veselību apveltīts maratona skrējējs - nelaimīgs cilvēks, un turpat līdzās cits ratiņkrēslā, kura dzīve ir piepildīta un laimīga,” stāsta pētniece, piemetinot, ka labākā veselības veicināšanas metode ir labas zināšanas par savu veselību, prasme šīs zināšanas likt lietā un atbildība par savu savu un citu veselību.

Anda Ķīvīte-Urtāne

FOTO: No personīgā arhīva

Helsisma kvintesence ir eigēnika - mācība par cilvēku selekciju, par pamatu ņemot iedzimtās psihes, intelekta un fizioloģiskās īpašības, skaidro RSU docētāja.

Eigēnikas atziņas savās programmās savulaik aktīvi izmantoja nacistiskā Vācija, bet mūsdienu helsisma kults savā ziņā aktualizē ideju par “cilvēces uzlabošanu”, diktējot, kādam jābūt “vērtīgam” cilvēkam.

Akadēmiskajās aprindās klejo kāds futūristisks joks par to, kāda dzīve izskatītos, ja kontrole pār sabiedrības veselību būtu totāla. Un tā: piektdienas vakarā cilvēks zvana uz picēriju un pasūta picu ar desu.

Viņam atbild: “Diemžēl šo picu nevarēsim piegādāt, jo datu bāze uzrāda, ka jums ir augsts holesterīns.”

Cilvēks nobēdājas, samierinās ar spinātu picu un jautā, vai varēs maksāt ar karti. Viņam atbild, ka nevarēs gan, jo kredīta limits ir pārtērēts. Tad viņš saka, ka aizbrauks pēc picas ar mašīnu un samaksās skaidrā. Viņam atbild, ka ar automašīnu viņš braukt nedrīkst, jo tā ir ieķīlāta par nemaksāšanu. Kad cilvēks grib braukt ar motociklu, viņš saņem atbildi: “Jūs nedrīkstat, tas nenāks par labu jūsu veselībai, ir liels risks šā brīža intensīvās satiksmes apstākļos avarēt un gūt traumas.” Kad viņš neiztur un sāk kliegt, ka tā dzīvot nevēlas un beigs dzīvi pašnāvībā izlecot pa logu, viņam beidzot saka: “To jūs varat darīt, jo redzam, ka dzīvojat pirmajā stāvā.”

FOTO: Pixabay

Tas ir nopietni!

Ne velti tiek runāts par to, ka ir robeža, aiz kuras veselīgums ir jāārstē. Jomas eksperti sliecas domāt, ka vairāki impulsu kontroles vai kompulsīvie traucējumi, tostarp saistīti ar helsismu, būtu jāiekļauj slimību klasifikatorā kā atkarības. Tātad jāatzīst par psihiskām slimībām. Tieši procesu atkarības helsisma kontekstā ir Andas Ķīvītes-Urtānes pētījumu tēma. Jāsāk ar to, ka procesu atkarības ir 21. gadsimta fenomens, kas nav pietiekami izpētīts, tāpēc veselības jomas profesionāļu vidū nav vienota viedokļa. Medicīniski par atkarību pagaidām ir atzīta tikai azartspēļu atkarība, kas starptautiskajā slimību klasifikatorā tika iekļauta tikai 2013. gadā; kuru katru brīdi oficiālu atkarības statusu iegūs arī videospēļu atkarība. Pārējās izpausmes, kas bieži tiek tiek dēvētas par atkarībām, - darbaholisms, kompulsīva pirkšana, sociālo mediju, sauļošanās, seksa atkarības un daudzas citas - medicīniski skaitās kompulsīvie jeb impulsu kontroles traucējumi.

Starp citu, eksistē zīlēšanas, akciju un atlaižu, dejošanas, studēšanas un mīlestības atkarības.

Helsismā ietilpst, piemēram, ortoreksija - pārmērīga tieksme ēst veselīgu ēdienu, muskuļu dismorfija - atkarība no sava ķermeņa muskuļu masas veidošanas, un sportošanas atkarība.

“Darbības var izraisīt fizioloģiskas un ķīmiskas reakcijas organismā, kas noved pie atkarības. Pagaidām vienīgā par atkarību atzītā slimība, ko ārstē psihiatri un narkologi, ir azartspēļu atkarība (pathological gambling). Visas pārējās netiek uzskatītas par atkarībām, bet gan par impulsu kontroles vai kompulsīviem traucējumiem, jo pētījumu un pierādījumu apjoms pagaidām nav pietiekams,” stāsta pētniece.

Kas īsti ir impulsu kontroles un kompulsīvie traucējumi? Kompulsīvie traucējumi ir neloģiskas, bezjēdzīgas darbības, ko tu nevari kontrolēt.

“Studentiem saku, ka man ir kompulsīvs traucējums: es ar pulti aizslēdzu automašīnu, zinu, ka durvis ir ciet, bet man vajag ar roku vēlreiz pārbaudīt,” smejas pētniece.

Līdzīgi traucējumi ir daudziem. Un šādi traucējumi ir par pamatu daudzām ar helsismu saistītām darbībām. Tomēr pārspīlējot cilvēks neprātā var pārvērst visu. Piemēram, neapšaubāmi, ka studēt ir labi un vērtīgi, bet, ja cilvēks studē un studē, iegūstot jau septiņpadsmito maģistra grādu, un šī nemitīgā studēšana paņem visu cilvēka naudu un brīvo laiku, tādējādi cilvēku norobežojot no draugiem un ģimenes, rodas zināmas šaubas par viņa veselības stāvokli.

Par atkarību specifiskajām pazīmēm, helsismu, kas Rietumu sabiedrībā ieņem reliģijas vietu, veselīgumu kā nāves noliegumu, diētām kā apsēstību un patoloģisko aizrautību ar savu individuālo laimi lasiet turpmāk TVNET.