Ukrainas galvaspilsēta Kijeva. Neatkarības laukums jeb Maidans. Pirms pieciem gadiem šeit notika masu protesti. Slējās barikādes un lija asinis. Krimas un Donbasa notikumi bija priekšā, bet toreiz par to neviens nevarēja iedomāties.

Ukraina mūsu informācijas laukā visbiežāk nonāk kā vieta, kur notiek bruņots konflikts. Neskatoties uz karadarbību, Ukrainā turpinās dzīve – politiskā, sociālā un kultūras. Portāla TVNET krievu valodas versija stāsta par dzīvi Ukrainā bez kara.

***

Šobrīd, 2019.gadā, Neatkarības laukumā Kijevā izvietoti piemiņas informatīvie stendi, netālu plīvo Ukrainas karogs. Zili-dzeltenās Ukrainas karoga krāsas redzamas ik uz soļa – tajās tiek krāsotas sētas, namu durvis un pat soliņi. Tāda savdabīga nacionālās identificēšanās izpausme.

Šā gada 16.martā Neatkarības laukumā notika masveida protesta akcija, kuras dalībnieki pieprasīja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko saukt pie atbildības personas, kas saistītas ar līdzekļu piesavināšanos aizsardzības sektorā. Dažas nedēļas pirms šā pasākuma Ukrainas žurnālisti publiskoja pētnieciskās izmeklēšanas rezultātus, kas atklāja valsts līdzekļu nozagšanu simtiem miljonu grivnu apmērā, “pārpumpējot” šo naudu no valsts budžeta uz Porošenko pietuvinātu personu banku kontiem.

Savukārt parastās dienās šajā laukumā lielākoties sastopami tūristi. Viņus izklaidē vietējie “animācijas” varoņi – panda un zirgs. Viņi tūristus vispirms apvārdo, pēcāk kopīgi fotografējas un vēlāk diezgan uzstājīgi, tomēr visnotaļ izmeklēti un laipni pieprasa par saviem pakalpojumiem atlīdzību. 100 grivnas (3,2 eiro) par foto ar pieaugušo, bet 50 – par foto ar bērnu.

Kijevas Neatkarības laukums 2014.gadā un 2019.gadā

FOTO: AFP / Scanpix, TVNET

“Nu, tu taču no Eiropas, saki vēl, ka jums tas ir daudz,” smaidot un mani apskaujot, saka “panda”.

Eiropu daudzi ukraiņi, it īpaši gados jaunie, iztēlojas ja ne gluži kā Disnejlendu, tad kā vietu, kur valda labklājība un uzplaukums.

***

Pēdējo piecu gadu laikā, īstenojot “dekomunizācijas” likuma prasības, Kijevā, tāpat kā pārējā Ukrainā, aizvākti Ļeņina pieminekļi, kā arī mainīti nosaukumi simtiem ielu, laukumu, prospektu un bulvāru.

Mani pārsteidz tas, ka visi šie nosaukumi tikuši mainīti vien salīdzinoši nesen, nevis neilgi pēc Padomju Savienības sabrukuma.

“Lūk, šeit vēl pirms pieciem gadiem stāvēja Ļeņina piemineklis,” stāsta mans sarunu biedrs, norādot uz kādu bulvāri Kijevas centrā.

Pa Nektāra ielu, ko iepriekš dēvēja par Komjaunatnes ielu, brauc ārvalstīs ražotas automašīnas, bet pie modernās mākslas muzeja “Pinchuk Art Centre” rindā stāv populāru rietumvalstu zīmolu apģērbos tērpušies jaunieši. Kijeva man šķiet pietiekami eiropeiska galvaspilsēta.

Mirkli vēlāk pretterorisma operācijas veterāns, Sjeverodoneckas izpildkomitejas loceklis un blogeris Vjačeslavs Ševčuks man stāsta:

“Starp mūsu valsts rietumu un austrumu daļām, starp Kijevu un pārējo Ukrainu, ir milzīga plaisa. Valsts grimst korupcijā. Šodien Ukraina dzīvo divas pilnīgi dažādas dzīves. Kijeva un Sjeverodonecka – tās ir divas dažādas pasaules.”

Ševčuks uzskata: lai situāciju mainītu, Ukrainas parlamentam būtu nepieciešams pieņemt vien divus likumus.

"Pirmkārt, aizliegt balsot vēlēšanās visiem, izņemot nodokļu maksātājus. Šobrīd no balsošanas būtu jāizslēdz arī pensionāri, policisti, ārsti un skolotāji.

Mums jāatkārto tas, ko poļi izdarīja savā laikā, divtūkstošajos gados, kad jaunieši vēlēšanu dienā atņēma savām vecmāmiņām pases.

Otrkārt, jāpieņem likums, kas nosaka kriminālatbildību par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Piecus gadus vēlāk būs absolūti cita valsts. Neviens vairs nekad negribēs mānīt vēlētājus. Citādi korupciju Ukrainā uzveikt nav iespējams,” uzsver Ševčuks.

Vēlāk par būtiskajām atšķirībām starp galvaspilsētu un Austrumukrainu es pārliecināšos personīgi.

Kadri no Kijevas un Slovjanskas

FOTO: Marco Verch/Flickr, TVNET

***

“Zog un melo, melo un zog” - šī ir pieklājīga versija citātam no Ukrainā populārā seriāla “Tautas kalps”. Šādu vēstījumu paudis seriāla galvenais varonis Vasilijs Globorodko – vienkāršs skolotājs, kurš kļūst par Ukrainas prezidentu.

Seriāla galveno varoni atveido Ukrainas komiķis Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis kandidē šomēnes notiekošajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Nesenie sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka Zelenskis ir populārākais kandidāts.

Daļa vēlētāju ir pārliecināta, ka populārais un ironiskais seriāls jau no paša sākuma bijis ieplānots un ticis īstenots kā Zelenska priekšvēlēšanu kampaņa, savukārt citi vēlētāji ir pilnīgi vīlušies līdzšinējā politikā un politiķos.

Vēlētāji grib redzēt jaunus politiskos līderus, tādus, kas vēl nekad nav bijuši pie varas.

Kā liecina Ukrainas socioloģiskās izpētes centra “Socis” un Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta veiktās aptaujas rezultāti, 71% Ukrainas iedzīvotāju uzskata, ka situācija Ukrainā attīstās nepareizā virzienā.

Par vēl vienu potenciālo Ukrainas politikas seju varēja kļūt mūziķis, rokgrupas “Okean Elzi” līderis Svjatoslavs Vakarčuks. Sākotnēji viņš bija paziņojis par nodomu balotēties, tomēr vēlāk no šīs domas atteicās, paužot viedokli, ka “džinsos” viņš valsts labā varēs paveikt vairāk, nekā “uzliekot kaklasaiti”.

Daudzi ir pārliecināti, ka vēlētāji, kas plānoja balsot par Vakarčuku, neatraduši vēlēšanu biļetenos viņa vārdu, pārmetīsies pie “sejas no televizora” - Zelenska.

Savukārt citi vietējie atmet ar roku – lūk, gribējāt jaunas sejas, bet saņēmāt to, ko saņēmāt...

FOTO: AFP / Scanpix

Prezidenta vēlēšanas Ukrainā notiks 31.martā. Uz prezidenta amatu kandidē kopumā 39 kandidāti. Lielākā daļa no tiem gan uzskatāma par “tehniskajiem” kandidātiem, kuriem nav nekādu cerību uz lielu vēlētāju atbalstu.

Nav gan izslēdzams, ka vēlēšanu rezultāti var būt neprognozējami.

Piemēram, politologi uzskata, ka par Zelenska galveno risku uzskatāms viņa “plašais pielietojums” - viņš imponē gan mērenajiem “vatņikiem”, gan mērenajiem nacionālistiem, bet šādu neviendabīgu elektorātu ir grūti noturēt.

Doņeckas informācijas institūta direktors Oleksijs Macuka sarunā ar TVNET norāda: “Valdība visus Ukrainas iedzīvotājus mākslīgi iedala “prokrieviskajos” un “proukrainiskajos”. Patiesībā mēs visi esam proukrainiski, vienkārši Ukrainas rietumos savu piederību valstij izsaka ar valodas un etnisko vērtību saglabāšanas starpniecību, bet austrumos – izmantojot pilsoniskās tiesības.”

Saskaņā ar pēdējo aptauju rezultātiem, par pašreizējo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko vēlēšanās gatavojas balstot vien 12% vēlētāju.

“Daudzi uzskata Porošenko par prokrievisku, tomēr patiesībā viņš ir mazāk prokrievisks nekā tas pats Zelenskis vai [Jūlija] Timošenko,” komentē laikraksta “Zerkalo nedeli” galvenais redaktors un Ukrainas žurnālistikas ētikas komisijas loceklis Serhijs Rahmaņins.

Serhijs Rahmaņins

FOTO: Viktorija Puškele/TVNET

Rahmaņins norāda, ka 70-80% Ukrainas iedzīvotāju savu izvēli par to, par kuru kandidātu balsot, izdara, balstoties uz informāciju, kas saņemta no televīzijas kanāliem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa materiālu, kas uzskatāma par manipulatīvu reklāmu vai pasūtījuma informāciju, figurē tieši televīzijā.

“Ir kanāli, kas atbalsta konkrētus kandidātus, bet ir kanāli, kuru īpašnieki cenšas “olas salikt dažādos groziņos” - mēģina izveidot attiecības ar dažādiem kandidātiem. Tas mākslīgā veidā rada zināmu konkurenci, noteiktu demokrātiju.”

Daudzi ukraiņu žurnālisti arī strādā dažādu kandidātu un politisko spēku priekšvēlēšanu štābos. Rahmaņins uzsver, ka tas ir pretrunā ar žurnālistu ētiku, tomēr pie šādas situācijas visi ir pieraduši. Cilvēki ir pieraduši arī pie tā, ka žurnālistu personīgās simpātijas un antipātijas atspoguļojas arī viņu veidotajos materiālos.

“Vēlēšanu laikā regulāri rodas iniciatīvas par godīgām vēlēšanām. Arī šogad tāda iniciatīva ir – virkne masu mediju un vairāki žurnālisti parakstīja memorandu, apņemoties turēties pie godīgas cīņas principiem, tomēr šajā sarakstā nav neviena vadošā televīzijas kanāla,” viņš piebilst.

Priekšvēlēšanu manipulācija Ukrainā tiek veikta pa trīs kanāliem. Tā ir vides reklāma, televīzija un internets. Internetā ir visvienkāršāk radīt un izplatīt viltus ziņas.

***

Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības priekšsēdētājs Serhijs Tomilenko, sarunā ar TVNET stāstot par iespējām saņemt objektīvu informāciju, tostarp no karadarbības zonām, norāda uz blogeru lomu un to, ka aktuālās ziņas no Donbasa un arī Krievijas okupētās Krimas pārsvarā tiek saņemtas no blogeriem.

Viens no šiem blogeriem ir Vjačeslavs Ševčuks.

“Politiķi Ukrainā saka vienu, bet dara kaut ko pavisam citu. Minēšu piemēru. Sjeverodonecka ir apgabala centrs. Tomēr pilsētā nav uzcelta neviena jauna māja, nav izveidots neviens uzņēmums, lai dzīve šeit nokārtotos. Šķiet, ka tieši pretēji – tiek darīts viss iespējamais, lai to nepieļautu. Tas tāpēc, ka ģeopolitiski šie reģioni [Austrumukrainā] nekad nav balsojuši par līdzšinējo varu,” norāda blogeris.

“Mēs gaidām vēlēšanu rezultātus. No tiem būs atkarīga ne tikai Austrumukrainas, bet arī visas mūsu valsts nākotne,” viņš piebilst.

Turpinājums sekos. Par dzīvi Austrumukrainā lasiet portālā TVNET jau nākamajā nedēļā.