Jūda Iskariots: noslēpumainais apustulis, kurš ar skūpstu nodeva Jēzu

Jūda Iskariots

FOTO: Wikimedia Commons

Jūda Iskariots ir zināms ar to, ka bija viens no Jēzus 12 apustuļiem, bet nodeva viņu apmaiņā pret naudu. No visiem 12 apustuļiem tikai par Pēteri Bībelē ir vairāk teksta nekā par Jūdu, tomēr, par spīti tam, Jūda ir visai noslēpumains tēls.

Jūdas stāsts ir tik neskaidrs, ka daudzi pētnieki uzskata, ka viņš ir fiktīva persona, rakstīts izdevumā "Live Science".

“Nevienam pētniekam nav izdevies atrast kādus pierādījumus vēstures avotos (neskaitot stāstus Jaunajā Derībā) par Jūdas eksistenci. Tieši tāpēc daudzi joprojām uzskata, ka Jūdas tēls ir pilnībā fiktīvs,” savā grāmatā “Jūda” raksta vēsturniece Sjūzena Gabeira.

Bībeles stāsti

Ziņas par Jūdu atrodamas Marka, Mateja, Jāņa un Lūkas evaņģēlijā, kā arī “Apustuļu darbos”, tomēr tajos nav minēts, kad vai kur Jūda ir dzimis, turklāt tajos aprakstītas dažādas Jūdas nāves versijas. Stāstos atklāts, ka Jūda bija Jēzus apustulis, kurš nodeva viņu, pretī saņemot 30 sudraba grašus.

Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā vēstīts, ka Jūda nodeva Jēzu, noskūpstot viņu, kad parādījās pūlis, kurš pēc tam Jēzu aizveda pie Poncija Pilāta. Vēlāk Jēzus tika spīdzināts un piesists krustā.

FOTO: Wikimedia Commons

Kādā nesen iztulkotā 1200 gadu senā tekstā, kas rakstīts koptu valodā, vēstīts, ka Jūda noskūpstīja Jēzu, jo viņš spēja izmainīt savu izskatu. Skūpsts tādā veidā ļāva pūlim identificēt Jēzu. Tiesa, evaņģēlijos nav paskaidrots, kāpēc Jūda izmantoja skūpstu, lai identificētu Jēzu.

Visos evaņģēlijos norādīts, ka pēdējā vakarēdienā kopā ar saviem apustuļiem Jēzus jau zināja, ka viņu nodos. Jāņa evaņģēlijā vēstīts, ka Jēzus vakarēdienā teica Jūdam: “Lai ko tu taisītos darīt, dari to drīz.”

Lūkas un Jāņa evaņģēlijā savukārt vēstīts, ka sātans vairākas reizes iemiesojās Jūdā un varētu būt iemesls, kāpēc Jūda izvēlējās nodot Jēzu.

FOTO: Wikimedia Commons

Jāņa evaņģēlijā Jūda aprakstīts kā neuzticama persona. Tajā teikts, ka Jūda bija Jēzus un viņa mācekļu mantzinis. Pie viņa glabājās naudas maiss, no kura Jūda nevairījās “aizņemties”.

Savukārt, kad īsi pirms pēdējā vakarēdiena kāda sieviete iesvaidīja Jēzu ar eļļu, Jūda teica Jēzum: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?" Savukārt tālāk rakstīts: “Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.” (Jāņa 12. 5-6)

Jūdas nāve

Jūdas nāve Bībelē ir aprakstīta divās vietās. Mateja evaņģēlijā vēstīts, ka Jūda nožēlo pastrādāto un cenšas atgriezt par nodevību nopelnītos 30 grašus: “Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!"” (Mateja 27. 3-5)

Īsi pēc tam Jūda esot pakāries.

Apustuļu darbos Jūdas nāve ir nedaudz dramatiskāka. Tur vēstīts, ka Jūda par 30 grašiem nopircis tīrumu, kur tad arī gājis bojā: “Tas, ieguvis tīrumu par netaisnības algu un uz vaiga nokritis, ir vidū pārsprādzis, un visas viņa iekšas izgāzušās. Tas kļuva zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem, tādēļ arī šis tīrums viņu valodā nosaukts Hakeldama, tas ir, asins tīrums.”

Jūdas evaņģēlijs

2006. gadā izdevums “National Geographic” publicēja Jūdas evaņģēliju – mūsu ēras 3. gadsimta beigu tekstu, kurā Jūda attēlots nedaudz labākā gaismā. Šis darbs ir apokrifāls jeb tāds, kas nekad nav ticis iekļauts Bībelē. Zināms, ka antīkajā pasaulē ir sarakstīti daudzi apokrifāli teksti, kuros aprakstīta Jēzus un viņa apustuļu dzīve.

Līdzīgi kā daudzi citi antīkie teksti, arī Jūdas evaņģēlijs ir rakstīts koptu valodā - rakstu valodā, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.

FOTO: Wikimedia Commons

Augstākminēto tekstu pārtulkoja “National Geographic” pētnieki. Tajā teikts, ka Jēzus pats Jūdam lūdzis, lai tas viņu nodod, padarot iespējamu mocekļa eksekūciju.

Tiesa, pētnieku tulkojumu un teksta interpretāciju jau kritizējuši citi pētnieki, norādot uz daudzām kļūdām un neskaidrībām.

Uz augšu