Kariņš cer, ka vēlmi strādāt FKTK padomē izrādīs arī labu karjeru ārzemēs izveidojuši latvieši

Premjers Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) cer, ka vēlmi strādāt Finanšu un kapitāla tirgu komisijas (FKTK) padomē izrādīs arī labu un stabilu karjeru ārzemēs izveidojuši latvieši, to viņš atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma"

Viņaprāt, labākais būtu risinājums, ja pretendentus atlasītu kāda aģentūra, bet pēc tam Saeima par viņiem nobalsotu.

"Mēs esam spējīgi atlasīt labus kandidātus konkursa kārtā. Es cerētu, ka varam atrast tādus latviešus, kuri jau ir izveidojuši labu un stabilu karjeru ārzemēs. Ir daudzi latvieši, kuri pasaulē ir izsitušies, kuriem redzējums ir drusku plašāks, kuri labi izprot šīs lietas [..]," sacīja premjers, piebilstot, ka cer uz šādu cilvēku "atvilināšanu".

Vaicāts, vai valdības rosinātie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgu komisijas likumā nebūs precedents arī citu amatpersonu priekšlaicīgai atbrīvošanai no amata, premjers pauda, ka Latvijas finanšu sistēma ir "iebraukusi auzās". Tas, ka vienu banku izslēdza no pasaules finanšu aprites, var no tās izslēgt visu valsti, sprieda politiķis, norādot, ka šī nav lieta ar ko jokoties.

Kariņš norādīja, ka līdz ar šiem grozījumiem FKTK neatkarība pieaugs, arī komisijas locekļi nebūs viens no otra atkarīgi, jo katram būs pilns Saeimas mandāts.

"Nav runa par FKTK locekļu maiņu, bet par FKTK uzdevumu maiņu. Līdz ar to ir arī cita padomes struktūra un cita ievēlēšanas kārtība," skaidroja valdības vadītājs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 26.martā atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz šogad 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Tikmēr FKTK paziņojusi, ka šīs izmaiņas pārkāpj Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipus, aģentūru LETA informēja komisijā.

Finanšu nozare ir specifiska biznesa joma un tās valstiskā uzraudzība balstās vienotos principos, ka finanšu sektora uzraudzības iestāde ir neatkarīga institūcija. To paredz Bāzeles banku uzraudzības komitejas pamatprincipi, kā arī Eiropas Banku savienības pieeja, norādīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

"Visām pārmaiņām jābūt izsvērtām un divreiz pārdomātām. Cerēsim, ka tiks rasts optimālais risinājums, kas atbilst Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānismā ietvaram, kura dalībvalsts ir arī Latvija kopš tā izveides 2014.gadā," viņš sacīja.

Uz augšu