Somijas pilsētas veiksmes stāsts cīņā pret klimata pārmaiņām, kas iedvesmo ne tikai iedzīvotājus (23)

Kas ir Porvo?

Porvo ir otra vecākā pilsēta Somijā, kas dibināta 1346. gadā, un tā atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no Helsinkiem. Pilsētā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši cilvēku – tas ir gandrīz tikpat, cik Jelgavā un Jūrmalā.

Daudzi iedzīvotāji ir pametuši pilsētu, dodoties dzīvot uz vai nu uz Helsinkiem, vai tuvāk galvaspilsētai. Tomēr demogrāfiskie dati liecina, ka pilsētas iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug. Piemēram, 2000. gadā Porvo dzīvoja aptuveni 44 tūkstoši cilvēku. Iespējams, ka viens no faktoriem, kas veicina cilvēku pārcelšanos uz nelielo pilsētu, ir pašvaldības īstenotā politika – būt videi draudzīgiem un pretoties klimata pārmaiņām.

Porvo ambīcijas

Pēc klimata politikas maiņas pirms 30 gadiem pilsēta piedzīvojusi lēnu, taču stabilu ekonomisko uzplaukumu. Pašvaldība cenšas radīt pārliecību, ka tā ir labākā vieta, kur dzīvot, piedāvājot tīru vidi, kā arī nodrošināt labas darba un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Pilsētas stratēģija ir ambicioza – tā paredz, ka līdz 2030. gadam Porvo ir jābūt brīvai no oglekļa izmešiem.

Ilgtermiņa attīstības stratēģija paredz mainīt vairākus pilsētas dzīves aspektus, to vidū arī transportu. Tā kā Porvo atrodas industriālā reģionā, uzņēmumi pirms vairākiem gadiem vienojās, ka arī biznesam ir nepieciešams iestāties pret klimata pārmaiņām.

Liela loma ir netālu no pilsētas esošās degvielas ražotāja “Neste” rūpnīcai, kā izstrādātās jaunās tehnoloģijas ir ieviestas Porvo. Līdz šim pilsēta, lai mazinātu kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā, ir paveikusi vairākus darbus.

Vai iedzīvotājiem pilsētas klimata politikas dēļ jāmaksā vairāk?

Sarunā ar portālu TVNET Porvo vicemērs Frederiks fon Šolcs sacīja, ka jau pašlaik baudāmie panākumi ir notikuši, pateicoties ne tikai pašvaldības, bet arī iedzīvotāju investīcijām.

“Sākotnēji jā, iedzīvotājiem jārēķinās ar augstāku maksu par jaunajām un videi draudzīgajām tehnoloģijām – šo maksu var uzskatīt par investīcijām nākotnē.

Šāda veida tehnoloģijas pirmajā brīdī var būt dārgākas nekā tradicionālās, taču ar laiku tas atmaksājas, un jauno tehnoloģiju cena krītas. Tieši tāpēc tas ir solis pareizā virzienā, kas iedzīvotājiem ļauj dzīvot tīrākā vidē un vēlāk arī maksāt mazāk,” saka fon Šolcs.

Pilsētplānošana kā atslēga

“Protams, ka vieglāk ir izmainīt lietas, ko ir iespējams kontrolēt. Pirmkārt – zemes izmantojums. 2008. gadā sākām iesaistīties nacionāla mēroga projektā, kā gudra pilsētplānošana var ietekmēt kaitīgos izmešus un tos mazinot. Labās ziņas – pareizi plānojot pilsētu, ir iespējams būtiski mazināt piesārņojumu. Mūsu gadījumā holistiska plānošana mums ir ļāvusi samazināt kaitīgos izmešus uz pusi,” saka Porvo vicemērs Frederiks fon Šolcs.

Vēl pilsētas plānošanā liela uzmanība pievērsta satiksmei un tās organizācijai. Liels uzsvars Porvo tiek likts uz gājējiem un velosipēdistiem, kā arī sabiedrisko transportu. Privātajam un kravas transportam vairākas ielas pilsētā ir slēgtas, un autotransportam tiek piedāvāti atsevišķi maršruti, kā šķērsot pilsētu.

“Ja brauc ar savu mašīnu, tad tu nevari pārvietoties pa pašu īsāko ceļu. Tāpēc, braucot pa Porvo, nereti nepieciešams braukt pa garāku ceļu.

Iedzīvotājiem ir iespēja izmantot sabiedrisko transportu un velosipēdus. Šādas izvēles būtiski mazina piesārņojumu,” norāda fon Šolcs.

Runājot par ekonomiskajiem faktoriem, fon Šolcs saka, ka, pārplānojot pilsētas infrastruktūru, tās modernizēšana automātiski nenozīmē izmaksu sadārdzināšanos, jo ilgtermiņā pareizs plānojums ekonomikai dod daudz pozitīvu labumu.

Energoefektivitātes ietekme uz klimatu

Porvo vicemērs norāda, ka būvējot jaunas ēkas, jārūpējas, lai tas būtu energoefektīvas, savukārt vecās mājas iespējams uzlabot, piemēram, nosiltinot, lai ziemā tās nezaudētu siltumu. Fon Šolcs atgādina, ka papildu siltuma ražošana, kas rodas, ēkai zaudējot siltumu, rada arī papildu kaitīgos izmešus.

“Mēs nevaram visiem pavēlēt, lai tagad sākas obligāta pāreja uz saules paneļiem elektrības ražošanai. Tomēr mēs varam cilvēkus informēt par šādu iespēju, kas ilgtermiņā ļaus ievērojami ieekonomēt,” stāsta fon Šolcs.

Porvo pašvaldībai pieder elektroenerģijas kompānija, kas ne tikai pārdod elektroenerģiju, bet arī nodrošina apkuri. Lai palielinātu videi draudzīgas politikas ieviešanu dzīvē, uzņēmums ir radījis bioloģiski tīru elektrostaciju.

“Ja mājas izmanto pašvaldības uzņēmuma radīto apkuri, tad iedzīvotāji zina, ka uzņēmuma ražotais siltums faktiski nerada kaitīgos izmešus. Tāpat Porvo iedzīvotājiem ir pieejama videi draudzīgā veidā ražota elektroenerģija,” pauž fon Šolcs.

Portālam TVNET fon Šolcs norādīja, ka situācija saistībā ar Porvo pašvaldībai piederošo enerģētikas uzņēmumu, kas ražo gan elektrību, gan siltumu, ir unikāls piemērs visas Somijas līmenī.

“Mēs investējam jaunās inovācijās. Piemēram, Helsinkos joprojām ziemā dedzina ogles, lai radītu siltumu. Taču mums ir unikāla siltumstacija. Tā rada astoņas teravatstundas siltuma no biomasas un dažādiem atkritumiem. Salīdzinot – Helsinku apsildīšanai ziemā ir nepieciešamas desmit teravatstundas,” sacīja Porvo vicemērs.

Viņš atzīst, ka plāns par kaitīgo oglekļa izmešu samazināšanu par 80% līdz 2030. gadam ir ambiciozs mērķis, taču mērs vēlas, lai pilsētai šie rādītāji būtu vēl labāki. Pēc fon Šolca vārdiem, jau pašlaik tiek darīts viss, lai gaisa kvalitāte pilsētā būtu pēc iespējas labāka.

Pilsētai augot, tiek radītas jaunas skolas un bērnudārzi, un to būvniecībā galvenā prioritāte ir energoefektivitāte, tieši tāpēc visām jaunuzbūvētajām mājām ir savs saules panelis. “Protams, ka paneļu saražotā enerģija nonāk pašvaldības enerģētikas uzņēmuma “kopējā katlā”. Saules paneļi ir viens no videi draudzīgajiem elektroenerģijas avotiem,” saka fon Šolcs.

Transports – viens no galvenajiem piesārņotājiem

Porvo pašvaldības, kā arī citi uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji savā autoparkā lielākoties izmanto ar dīzeļdzinējiem darbināmus transportlīdzekļus. Taču Porvo tie izmanto tikai atjaunojamo dīzeļdegvielu, un kopš 2017. gada nedz uzņēmumi, nedz pašvaldības transportlīdzekļi vairs neizmanto fosilo degvielu.

“Pilnīga pāreja uz atjaunojamo dīzeļdegvielu bija viegls lēmums, jo mums nebija jāmaina ne mašīnas, ne cita infrastruktūra. Bija iespēja pāriet uz atjaunojamo dīzeļdegvielu, un mēs to izmantojām. Tā rezultātā izmeši no transporta ir samazinājušies par 90%, kas ir ārkārtīgi labs rādītājs,” saka fon Šolcs.

“Nākotnē mums ir plāns nomainīt autoparku uz elektromobiļiem. Tas ir lēns process, bet, piemēram, Zviedrijā atsevišķās pilsētās vairs nav ļauts pārdot automašīnas ar dīzeli vai benzīnu darbināmiem dzinējiem. Vieglā autoparka elektrifikācija ir viens no mērķiem nākotnē, kas arī ļaus padarīt pilsētu par daudz draudzīgāku videi. Tomēr jārēķinās, ka smago mašīnu un flotes elektrifikācija tik drīz nenotiks,” norāda Porvo vicemērs.

Fon Šolcs atklāja, ka pilsētā attīstās jauns plāns, kā mazināt automašīnu plūsmu. Šis plāns ir “MaaS” jeb “Mobilitāte kā serviss”. Ar tā palīdzību ciematos, kas atrodas uz ziemeļiem no Porvo, ir iespējams izmantot koplietojamus transportlīdzekļus, kas faktiski apvieno sevī taksometra un autobusu pakalpojumus.

Sistēma darbojas šādi: izmantojot mobilo lietotni, ciemata iedzīvotājs var pasūtīt un samaksāt par braucienu ar koplietojamo automašīnu, ar kuru nonākt Porvo. Šāda iespēja ir pieejama darba dienās, un par braucienu nav papildus jāmaksā, ja braucējam ir mēnešbiļete autobusā.

Lieki piebilst, ka šis pakalpojums tiek nodrošināts ar elektromobiļiem, kas, kā uzsvēra fon Šolcs, ir ne tikai Porvo, bet arī visā Somijā ļoti svarīgs aspekts, lai dzīvotu videi draudzīgāk.

Iedzīvotāju entuziasms – veiksmes stāsta pamats

Fon Šolcs atzīst, ka nevar likt visiem cilvēkiem dzīvot pēc konkrētiem noteikumiem, kas samazinātu kaitīgos izmešus. Tomēr, atstājot iespēju brīvi izvēlēties, vai dzīvot kā agrāk, vai arī domāt par nākamajām paaudzēm, cilvēki visbiežāk izvēlas otro. Tieši tas arī ir viens no galvenajiem faktoriem Porvo veiksmes stāstā.

“Esmu laimīgs, ka daudzi Porvo iedzīvotāji ir ļoti entuziastiski vides aizsardzības jautājumos. Viņi vēlas paši būt daļa no šīs politikas, un galvenais – viņiem tas nav jāpiespiež – tas notiek dabiski,” noslēdz fon Šolcs.

Tieši tāpēc arī Porvo pilsēta ir kļuvusi par sava veida paraugu visā Somijas mērogā. Porvo cīņa pret klimata pārmaiņām tiek pozitīvi novērtēta, un tā iedvesmo ne tikai iedzīvotājus, bet arī citas pašvaldības.