/nginx/o/2019/04/17/11957212t1he514.jpg)
Desmit gadu laikā pasaule pārdzīvojusi vairākas krīzes - banku krīzi, smagu ekonomisko krīzi un visbeidzot migrācijas krīzi. Uz šī fona aizvien lielāku popularitāti gūst populisti. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš debatēs Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā norāda, ka pret populistiem nevis jācīnās, bet gan jācenšas saprast, kāpēc sabiedrība viņus uzklausa.
Kariņš populistus raksturo kā "politiķus, kas piedāvā vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem".
"Necīnīsimies pret populistiem, bet centīsimies saprast, kāpēc cilvēki uzklausa populistus," mudina Kariņš.
Pirms desmit gadiem notika lielākā finanšu krīze kopš Lielās depresijas. Kad atkopāmies no ekonomiskās krīzes, sākās migrācijas krīze, uzskaita Kariņš. "Tā rezultāts - politiskā krīze. Cilvēki zaudē uzticību," viņš norāda.
Kariņš norāda uz četriem jautājumiem, par kuriem patlaban visvairāk nobažījušies ES pilsoņi. Tie ir nodarbinātība, dzīvesveids migrācijas kontekstā, klimats un aizsardzība.
"Eiropas Savienība nav un nekad nebūs perfekta. Bet tā ir pats labākais, ko var iedomāties," sacīja Kariņš. Savā runā viņš mudināja uz lielāku vienotību Eiropā, izmantojot metaforu - viens pats žagariņš viegli salūzt, bet saišķis ir stiprs.
"Necīnīsimies pret populistiem, bet risināsim problēmas, kas cilvēkiem liek raudzīties populistu virzienā," uzsver Kariņš. "Ja atstāsim viņus vienus pašus, viņi būs kā žagariņi, kuri salūzīs."
Kariņš ir divdesmitais ES līderis, kurš ar EP deputātiem debatē par Eiropas nākotni. Latvijas Ministru prezidents noslēgs debašu ciklu pirms maija otrajā pusē gaidāmajām EP vēlēšanām.
