Vēl pirms jaunais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tika ievēlēts, viens no Ukrainas parlamenta opozīcijas līderiem jau aktīvi strādāja pie plāna, kas paredz ierobežot Ukrainas prezidenta pilnvaras un ļauj viņu vienkāršāk atstādināt no amata, vēsta aģentūra "Reuters".

Ukrainas parlamenta otras lielākās opozīcijas partijas "Samopomič" ("Pašpašpalīdzība") vadītājs Andrijs Sadovijs divas dienas pirms Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā Zelenskis uzvarēja ar ievērojamu pārsvaru, paziņoja, ka viņš parlamentā vācot atbalstu likumprojektam, kura mērķis ir ierobežot Ukrainas prezidenta pilnvaras.

Šīs aktivitātes liecina par gaidāmo parlamenta "naidīgumu" pret jauno prezidentu, kuram nav pieredzes politikā un kura partijai nav pārstāvniecības pašreizējā Ukrainas parlamentā.

Kā ziņots, Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika 21.aprīlī, uzvarēja Zelenskis, iegūstot vairāk par 73% balsu, liecina Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie rezultāti, kas iegūti pēc 98% protokolu apstrādes.

Galīgie rezultāti gaidāmi ap 30.aprīli.

Sagaidāms, ka Zelenskis Ukrainas prezidenta pienākumus sāks pildīt nākammēnes.

Tikmēr nākamās Ukrainas parlamenta – Augstākās radas – vēlēšanas notiks rudenī.

Zelenska spēja sastrādāties ar parlamentu būs ļoti svarīga, viņam cenšoties attaisnot iespaidīgo vēlētāju uzticību, kā arī lai turpinātu reformas, kas ļauj Ukrainai arī saņemt starptautisko finansiālo palīdzību.

Savukārt "Samopomič" un citu parlamenta partiju pārstāvji uzskata, ka Ukrainas prezidenta pilnvaras esot pārāk plašas.

"Lai viņam [prezidentam] ir tāda pati atbildība kā citiem politikas spēlētājiem, viņš nedrīkst būt augstāk par likumu," norāda deputāte no "Samopomič" un Augstākās radas spīkera vietniece Oksana Siroida.

Kad Zelenskis stāsies prezidenta amatā, viņa pilnvaras ietvers valsts drošības dienesta vadītāja, bruņoto spēku virspavēlniecības, ģenerālprokurora, centrālās bankas vadītāja, kā arī aizsardzības un ārlietu ministra kandidātu izvirzīšanu.

Tomēr visi prezidenta izvirzītie kandidāti būs jāapstiprina valsts parlamentam.

Lai arī prezidenta vēlēšanās Zelenskis uzvarēja ļoti pārliecinoši, ir maz ticams, ka viņa partija oktobrī notiekošajās parlamenta vēlēšanās iegūs absolūto vairākumu.

Tas nozīmē, ka Augstākajā radā Zelenskim būs nepieciešami sabiedrotie. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju rezultātiem Zelenska partija jaunajā parlamenta sasaukumā varētu iegūt lielāko balsu skaitu, tādējādi tai būs nepieciešams veidot koalīciju ar vēl vismaz vienu citu partiju.

Zelenskis gan vēl pagaidām nav publiski minējis, ar kurām Ukrainas partijām viņš sadarbotos vislabprātāk.

Parlamenta nedraudzīgo noskaņojumu pret Zelenski varētu veicināt arī viņa priekšvēlēšanu solījums atņemt sev pašam un radas deputātiem imunitāti pret kriminālvajāšanu.

Līdzšinējā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko partijas pārstāvis Volodimirs Arijevs pauž viedokli, ka parlaments, visticamāk, neatbalstīs deputātu imunitātes atcelšanu.

Zelenskim arī būs nepieciešams likumdevēju atbalsts, lai īstenotu reformas, ko pieprasa Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kas sniedz Ukrainai finansiālu palīdzību.

Piemēram, SVF uzstāj, lai Ukraina pieņemtu likumu, kas nosaka kriminālatbildību par amatpersonu nelikumīgu bagātības palielināšanu.

Tomēr, kā uzskata attīstības tirgu pētniecības uzņēmuma "Tellimer" analītiķis Stjuarts Kulverhauss, par šo likumu varētu lemt nevis pašreizējais, bet gan nākamais Ukrainas parlaments.

Savukārt tas varētu novest pie tā, ka Ukraina nesaņem kārtējo SVF palīdzības finansējuma maksājumu, ko paredzēts saņemt jau maijā.

Siroida arī uzsver, ka partija "Samopomič" vēloties ierobežot prezidenta pilnvaras iecelt Ukrainas Enerģētikas un komunālo pakalpojumu regulatora vadītāju.

"Kāda daļa prezidentam gar enerģijas tarifiem? Šobrīd viņam ir šāda ietekme, jo viņš ieceļ regulatora vadītāju," norāda deputāte.

Arī opozīcijas pārstāve Jūlija Timošenko, kas arī kandidēja prezidenta vēlēšanās, bet izstājās jau pirmajā kārtā, jau iepriekš aicinājusi samazināt prezidenta pilnvaras.

Pašreizējo Ukrainas valdību vada Volodimirs Groismans, kuru premjera amatam izvirzīja Porošenko.

Sagaidāms, ka viņš savu amatu saglabās vismaz līdz Augstākās radas vēlēšanām oktobrī.

Ja Zelenska partija uzvarēs parlamenta vēlēšanās, tad sagaidāms, ka jauno Ukrainas valdību veidos Zelenska izvēlēts kandidāts.

Pašreizējā situācija nozīmē to, ka Zelenskim var būt grūtības līdz oktobra vēlēšanām panākt jebkādas izmaiņas.

Kā norāda "Economist Intelligence Unit" (EIU) analītiķe Agnese Ortolani, līdz parlamenta vēlēšanām Zelenski un viņa komandu gaida smags darbs, lai nodrošinātu dažādu parlamenta frakciju atbalstu likumprojektiem un reformām.

"Tas var izrādīties sarežģīti, jo daļa [Ukrainas] politiskās elites noteikti mēģinās paralizēt Zelenska prezidentūru," viņa piebilst.

Zelenskis gan varētu mēģināt panākt, ka parlamenta vēlēšanas tiek sarīkotas ātrāk, tādējādi mēģinot izmantot pašreizējo situāciju, kad viņš atrodas popularitātes virsotnē.

Tomēr parlamenta vēlēšanu datuma pārcelšana ir iespējama tikai ar paša parlamenta atbalstu.

"Ja parlaments neatbalsta prezidenta iniciatīvas, tam būs grūti saviem vēlētājiem paskaidrot – kāpēc," norāda Dmitro Razumkovs, kurš bija Zelenska padomnieks priekšvēlēšanu kampaņā.

"Viss ir likumdevēju rokās. Es ceru, ka dominēs viņu politiskās izdzīvošanas instinkti," viņš piebilda.