Problēmu mākta valsts: Krievijas propagandas kanālos Latviju galvenokārt attēlo negatīvi

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pērn pirms Saeimas vēlēšanām Krievijas propagandas mediju interneta vietnēs 63% publikāciju pausta negatīva attieksme pret Latviju, pagājušajā gadā veiktajā monitoringā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Ņemot vērā to, ka Krievija iepriekšējos gados Rietumvalstīs izvērsa vairākas sarežģītas ietekmes operācijas, kas bija pieskaņotas vēlēšanām ASV, Francijā un Vācijā, SAB 2018.gadā pastiprināti analizēja Krievijas propagandas medijus pirms 13.Saeimas vēlēšanām. SAB monitoringā iekļāva 19 Krievijas propagandas mediju interneta vietnes, teikts SAB pagājušā gada darbības pārskatā.

Monitoringa rezultāti neuzrādīja pazīmes, kas liecinātu, ka Krievija, izmantojot propagandas medijus, mēģināja ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātu.

Vēlēšanu un partiju tematikai veltītās publikācijas veidoja aptuveni 10% no visām publikācijām par Latviju.

SAB norāda, ka iegūtie rezultāti sniedza kvantitatīvu informāciju par Latvijas attēlojumu Krievijas propagandas medijos, proti, Krievijas propagandas mediju stratēģija jau ilgstoši paredz drīzāk veidot negatīvu un naidīgu Latvijas koptēlu, nevis sniegt koordinētu informatīvu atbalstu kādai no partijām.

Vienlaikus SAB nenoliedz, ka partijas "Latvijas Krievu savienība" un "Saskaņa", kā arī šo partiju politiķi, saņēma daudz lielāku Krievijas propagandas mediju uzmanību un tika minētas vairākas reizes biežāk nekā citas Latvijas partijas.

Apkopotie rezultāti parādīja, ka Krievijas propagandas mediji turpina uzturēt mītu par Latviju kā neizdevušos valsti, kurā neievēro tautiešu cilvēktiesības un kuras politiskā elite un atsevišķas sabiedrības daļas ir naidīgi noskaņotas pret Krieviju.

Krievijas mediju publikācijas attēloja Latviju kā valsti, kas cīnās ar ekonomiskām problēmām, korupciju, un tiek neprasmīgi pārvaldīta. Valsts esot pilnībā atkarīga no Eiropas Savienības un NATO, kur kā dalībvalsts tā tērējot nesamērīgi lielus līdzekļus.

Propagandas mediji popularizēja viedokli, ka NATO spēku klātbūtne rada riska situācijas un vajadzības gadījumā nespētu nodrošināt Latvijai aizsardzību. Tas atbilst arī vispārējam Krievijas informācijas telpā valdošajam priekšstatam par Rietumvalstīm, kas iezīmē šo valstu pret Krieviju vērsto noskaņojumu un demokrātisko sistēmu dzīvotspējīguma apšaubīšanu, attēlojot tās kā korumpētas un divkosīgas.

Starp visām analizētajām publikācijām 18% jeb gandrīz katra piektā publikācija pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrību, tās norisēm un noskaņojumu. Vēstījumu popularizēšanai izvēlētie izteiksmes līdzekļi nereti bija izteikti emocionāli.

Dominēja personīgi cilvēkstāsti, proti, negatīva krievvalodīgo pieredze pakalpojumu sfērā, sociālajos tīklos pausti viedokļi, emigrantu stāsti, skolēnu un viņu vecāku grūtības, pārejot uz mācībām latviešu valodā.

SAB secinājis, ka publikācijās atspoguļoto faktu atlase un interpretācija bija manipulatīva un tendencioza. Krievijas mediji pārpublicējuši statistiku un sabiedriskās domas aptauju rezultātus, kas pierādot propagandas vēstījumus par Latviju kā neizdevušos valsti, piemēram, par iedzīvotājiem, kas dzīvo zem iztikas minimuma, emigrāciju, nesekmīgu reemigrāciju, pašnāvībām, narkotiku izplatību, ūdenstilpēs noslīkušo skaitu, zemo uzticības līmeni valdībai. Spilgtākam iespaidam dati papildināti ar pseidoekspertu vai citiem Krievijas interesēm atbilstošiem vērtējumiem, secinājis SAB.

Kopumā neitrālu vēstījumu par Latviju sniegusi aptuveni trešdaļa jeb 35% publikāciju, savukārt pārējās divas trešdaļas jeb 63% publikāciju paudušas drīzāk negatīvu vai negatīvu attieksmi pret Latviju. Pozitīva attieksme pret Latviju bijusi vien dažās publikācijās, galvenokārt par Dziesmu un deju svētkiem un citām kultūras norisēm.

Visaktīvāk negatīvas publikācijas par Latviju izplatījuši tādi resursi kā "rubaltic.ru", "baltnews.lv" un "regnum.ru". Tomēr šīs vietnes no Latvijas reģistrētā apmeklējuma ziņā nav bijušas konkurētspējīgas ar citiem Latvijas informācijas avotiem krievu valodā.

SAB ieskatā, aplūkoto publikāciju kopums un tā satura analīze parādīja, ka Latvija guva atspoguļojumu Krievijas propagandas medijos tad, kad tiem bija izdevība izcelt Krievijas interesēm atbilstošos vēstījumus, drīzāk reaģējot uz notikumiem un amatpersonu paziņojumiem Latvijā, nevis realizējot plānotu informatīvu kampaņu. Divi visbiežāk izplatītie vēstījumi publikācijās par Latviju bijuši tādi, ka Latvija ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, kā arī Latvija neievēro cilvēktiesības un vēršas pret to aizstāvjiem.

Propagandas mediji īpaši asi reaģējuši uz paziņojumiem, kas ļāvuši tiem tiražēt vairākus Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus vienlaikus. Piemēram, plašu atspoguļojumu Krievijas propagandas medijos guvis Igaunijas un Latvijas tieslietu ministru kopīgais paziņojums, ka ir svarīgi risināt jautājumus par padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu un iespēju izpētīt iespējas saņemt zaudējumu atlīdzināšanu no Padomju Savienības pēcteces valsts - Krievijas.

SAB norāda, ka tas ļāva Krievijas medijiem no dažādiem rakursiem attēlot ne tikai Baltijas valstu slikto ekonomisko stāvokli, bet arī norādīt, ka kompensācijas no Krievijas tām nepieciešamas izdzīvošanai, jo šo valstu valdības neko nevēlas darīt savu iedzīvotāju labā. Turklāt šis temats ļaujot ar tendenciozu statistiku izcelt PSRS ieguldījumu Baltijas valstu attīstībā, kā arī popularizēt Krievijas interesēm atbilstošo vēstures notikumu interpretāciju, piemēram, apšaubīt Latvijas okupācijas faktu.

Uz augšu