"Visu cieņu, taču mūsu latiņa nav Vācija." Kaljulaida par to, ko citas valstis varētu mācīties no Igaunijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

FOTO: Postimees

Igaunijā valsts pārvalde ir pilnībā digitalizēta - iedzīvotāji var internetā gan samaksāt nodokļus, gan reģistrēt auto, gan arī nodibināt uzņēmumu. Lai arī Igaunija ir maza valsts, tajā radušies četri tehnoloģiju "vienradži" jeb uzņēmumi, kas vērti vairāk nekā miljardu ASV dolāru. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā vācu žurnālam "Spiegel" stāsta, ko Igaunija varētu iemācīt citām valstīm un kāpēc Igaunija sevi ambiciozi salīdzina nevis ar Vāciju, bet gan ar Silīcija ieleju ASV.

Žurnālists Marsels Rozenbahs intervijā Kaljulaidai norādīja uz to, ka nelielajā Igaunijā radušies četri šādi "vienradži", kamēr 60 reizes lielākā Vācijā pagaidām var lepoties tikai ar deviņiem.

"Visu cieņu, taču mūsu latiņa ir nevis Vācija, bet gan Sanfracisko un līča rajons," atbildēja Kaljulaida.

Par šiem panākumiem jāpateicas ne tik daudz uzņēmēju radošumam kā faktam, ka "mūsu valdība ir novatoriskāka", uzsver Kaljulaida.

"Atceros 90.gadu beigas, kad konsultēju toreizējo premjerministru," viņa stāsta. "Kā maza un tolaik joprojām ļoti nabadzīga valstiņa mēs saredzējām iespēju divās megatendencēs - IT un ģenētikā. Mēs ar sākotnējo finansējumu trīs miljonu eiro apmērā nodibinājām Igaunijas Genoma fondu, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un samazinātu izmaksas.

Līdz šī gada beigām mūsu DNS analīzes pakalpojumus būs izmantojuši 20% igauņu. Viņi zinās, kāds ir viņu risks iedzīvoties konkrētās veselības problēmās un varēs sākt no tām izvairīties. Piemēram, es zinu, ka man ir paaugstināts 2. tipa diabēta risks, tāpēc centīšos nepieļaut liekā svara veidošanos."

Vēl viens nozīmīgs sasniegums bija digitālās ID kartes ieviešana 2000.gadā, lai gan plašu lietotāju loku tā ieguva pēc sešiem vai septiņiem gadiem. Vācijā e-pases funkcijas sāka ieviest pavisam nesen.

FOTO: EPA/Scanpix

"Tā ir gandrīz 20 gadu starpība," norāda Kaljulaida. "Tolaik domājām, ka reālistiski nobīde varētu būt trīs līdz pieci gadi. Mēs negaidījām, ka lielas ekonomikas atļausies tā vilcināties ar digitalizācijas jautājumiem."

Arī tagad valdībām jāpasteidzas, citādi atsevišķas to funkcijas - piemēram, cilvēku identifikācija - pārņems tādi privātie spēlētāji kā "Facebook" un "Google".

"Taču mēs nevaram digitālās identificēšanas jautājumu atstāt uzņēmumu rokās. Tā ir joma, kas valdībai jāatkaro atpakaļ," uzsver Kaljulaida. "Un tagad vajadzētu izveidot ko līdzīgu valdības aplikāciju veikalam, kurā izstrādātāji var piedāvāt savus produktus, balstoties uz digitālo identitāti."

Kaljulaida intervijā norāda, ka iespēja elektroniski parakstīt dažādus dokumentus Igaunijai gadā rada ietaupījumu apmēram 2% no IKP apmērā. Aptuveni tikpat liels ir valsts aizsardzības budžets. 

Tomēr 1% no IKP ik gadu tiekot investēts valdības digitālo pakalpojumu uzlabošanā.

Prezidente Kersti Kaljulaida.

FOTO: Mihkel Maripuu

Kaljulaida norāda, ka igauņu prasības arvien aug - viņi grib saņemt paziņojumu, kad pases derīguma termiņš tuvojas beigām, un neredz jēgu pieteikties konkrētiem pabalstiem, ja valdībai jau tāpat ir visa nepieciešamā informācija, lai tos piešķirtu.

Igaunijā izmēģinājuma režīma darbojas pabalsta sistēma pensionāriem bez dzīvesbiedra, kas tiek piešķirta automātiski.

"90.gados mēs nolēmām, ka nepieciešama administratīvo lietu digitalizācija. Igauņi gribēja tādu pašu sociālo aizsardzību kā Ziemeļvalstīs, bet to mēs nevarējām atļauties," stāsta Kaljulaida. "Tāpēc gribējām vismaz atvieglot piekļuvi pieejamajiem resursiem un pakalpojumiem.

Ieguvējas galvenokārt ir sievietes, jo arī Igaunijā sievietes galvenokārt ir tās, kuras pieskata bērnus un rūpējas par aprūpējamiem radiniekiem. Viņas ļoti ietaupa laiku, ja nav jāiet cauri pārmērīgai birokrātijai; digitalizācijai ir sociāli harmonizējošs un līdzsvarojošs iespaids."

Igaunijas digitālajā ekonomikā var darboties no jebkuras pasaules vietas, jo valdība apzināti nojaukusi juridiskos šķēršļus un ierobežojumus. Uzņēmēji var piesaistīt personālu no valstīm, kurās darbaspēks ir lētāks vai kurās valda liels bezdarbs, turklāt strādāt iespējams attālināti.

"Mans dēls pašlaik strādā pie IT projektiem, kas paredzēti Tuvo Austrumu un Āfrikas tirgum, viņa programmētāji atrodas kaut kur Eiropas dienvidos," stāsta Kaljulaida. "Mums arī ir īpašas darba atļaujas jaunuzņēmumu darbiniekiem un e-rezidentu programma, kas ļauj Igaunijā sākt biznesu no jebkuras pasaules vietas. "Brexit" dēļ pieaugusi britu interese."

2007.gadā vērienīgus kiberuzbrukumus pārdzīvojusī Igaunija lielu uzmanību pievērš kiberdrošības jautājumiem, taču Kaljulaida aicina sastādīt starptautisku līgumu, kā rīkoties starptautisku kiberkonfliktu gadījumā.

Uz augšu