Eksperts arī uzsver, ka viena no rupjām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, ir mēģinājumi iegūt papildu līdzekļus, neapdomīgi veicot investīcijas. “Karjeras vidusposms ir laiks, kad cilvēks var riskēt, ieguldot naudu, piemēram, kādā uzņēmumā. Tomēr bizness ir pilns riskiem, un vēlme iegūt papildu līdzekļus šādā veidā var beigties neveiksmīgi”.
50 gadi: Pārāk daudz bērniem, pārāk maz pašam sev
Sasniedzot pusmūža vecumu, cilvēkam jārēķinās, ka viņam jādomā ne tikai par sevi, bet arī par savu ģimeni. Bērni kļūst pieauguši, un pieaugušas ir viņu prasības. Šajā laikā jāsāk domāt par vecumdienām, tomēr visa nauda aiziet bērniem – lai nodrošinātu viņiem studijas, kā arī citus izdevumus.
“Tā ir kā balansēšana starp to, kas ir saprātīgi, un kas nav saprātīgi. Ja jums ir vidēji ienākumi, nav vērts ņemt kredītus, aizņemties simtiem un tūkstošiem eiro, lai nodrošinātu saviem bērniem vieglas jaunības dienas. Jāatceras – ka uz spēles ir likta paša vecumdienas!” atgādina Kreins.
Šajā dzīves nogrieznī cilvēkam ir jābūt īpaši uzmanīgam ar savām finansēm – mūsdienu pasaulē, diemžēl, ir daudz slimību, kas sākas tieši sestajā dzīves desmitgadē, kā ārstēšanai ir nepieciešami lieli līdzekļi.
Tomēr, galvenā kļūda ir nedomāšana ilgtermiņā par savām vecumdienām. Kreins norāda, ka par pensijas vecumu jādomā vēl pirms došanās pelnītā atpūtā.
“Parasti cilvēki savos piecdesmit var lepoties ar labu algu, kas, savukārt, noved pie dažādiem tēriņiem, vai tāda dzīvesstila, kas neļauj iekrāt vecumdienām. Tomēr jāatceras, ka pirms 60 gadu sasniegšanas ir laiks, kad cilvēkam mūsdienu pasaulē darbu atrast ir daudz grūtāk, nekā cilvēkam, kas ir par gadiem 30 jaunāks. Tādējādi, aizejot pensijā ar tukšām kabatām, šī kļūda – tērēt, nedomājot par nākotni, var sāpīgi atspēlēties,” saka Kreins.