Igaunijas ekspremjers kritizē labējos populistus par Lepēnas uzaicināšanu uz Tallinu

Francijas galēji labējā politiķe Marina Lepēna

FOTO: AP/Scanpix

Igaunijas bijušais premjerministrs no opozīcijā esošās Reformu partijas Tāvi Teivass paziņojis, ka valdības koalīcijā esošā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) pieļāvusi lielu kļūdu, uzaicinot uz Igauniju Francijas galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu, jo Igaunijas iedzīvotāji nepiekrīt Lepēnas prokremliskajiem uzskatiem.

"Pasākums, kas plānots ka [Eiropas Parlamenta] priekšvēlēšanu kampaņas kulminācija, patiesībā var kaitēt EKRE, jo viņa ir dzīvs piemērs tam, kā labējais populisms Eiropā ir arī spēcīga Kremli atbalstoša kustība," klāstīja Reivass.

"Igaunijas iedzīvotāji nekādā veidā neatbalsta Lepēnas apgalvojumus, kuros cita starpā tiek slavināta agresija Krimā un Krievijas iekļaušana NATO. Esmu diezgan pārliecināts, ka daudzi EKRE vēlētāji arī neatbalsta Lepēnas uzskatus," norādīja Reformu partijas politiķis.

Reformu partijas preses dienestā piebilda, ka Lepēna ir spēcīgs simbols Eiropā un pazīstama ar saviem konservatīvajiem uzskatiem, un pastāv aizdomas, ka viņa politiskajās kampaņās ir izmantojusi no Kremļa saņemtu finansējumu.

Gaidāms, ka Lepēna Tallinā ieradīsies pirmdienas vakarā un valstī uzturēsies arī otrdien, kad runās preses konferencē, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, ziņoja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Lepēna Igaunijā ieradīsies pēc EKRE uzaicinājuma, bet partijas priekšsēdētājs Marts Helme paudis, ka Lepēnas vizīte Igaunijā nenozīmē, ka EKRE piekrīt visam, ko Lepēna teikusi, tomēr abiem politiskajiem spēkiem ir vēlme veicināt valstsnāciju izaugsmi.

Lepēna iepriekš vairākkārt sacījusi, ka Krievijas īstenotā Ukrainas Krimas pussalas aneksija ir bijusi likumīga.

Viņa arī paudusi viedokli, ka NATO par savu misiju būtu jānosaka cīņa pret terorismu un islāmu. "Kādēļ NATO ir nepieciešama pēc PSRS sabrukuma? Tas ir galvenais jautājums. Kādēļ gan nedot aliansei jaunu misiju - cīņu pret islāmu un terorismu?" Lepēna teica intervijā televīzijas kanālam "Cnews", piebilstot, ka "saistībā ar šādu misiju Krievijai vajadzētu iestāties NATO".

Pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Lepēna sacīja, ka viņš iemieso "jaunu pasaules redzējumu". "Viņš iemieso suverēnu tautu," paziņoja Lepēna.

Igaunijas varasiestādes neplāno kavēt Lepēnas ierašanos valstī, lai gan viņa iepriekš ir paudusi tādus pašus uzskatus, kādu dēļ vairākiem citiem Eiropas valstu politiķiem ir liegta iebraukšana Igaunijā.

Lepēna no 2011.gada vada Francijas galēji labējo partiju "Nacionālā apvienība (līdz 2018.gada 1.jūnijam tās nosaukums bija "Nacionālā fronte"), kuru pagājušā gadsimta 70.gados dibināja viņas tēvs Žans Marī Lepēns. 2017.gadā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņa ieguva 34% balsu un zaudēja Emanuelam Makronam.

Uz augšu