Izraēla tuvinās ārkārtas vēlēšanām

Pirmdien likumprojekts tika pieņemts sākotnējā lasījumā. Premjerministram Benjaminam Netanjahu līdz trešdienas pusnaktij ir jāizveido jaunā valdība, bet koalīcijas veidošanas sarunas ir nonākušas strupceļā.

Lai pieņemtu likumu par parlamenta atlaišanu, ir nepieciešams likumprojekta apstiprinājums vēl divos lasījumos. Ja tas notiks, Izraēlā parlamenta ārkārtas vēlēšanas gaidāmas augusta beigās. Tas nozīmētu līdz šim nebijušu situāciju - divas parlamenta vēlēšanas viena gada laikā.

Netanjahu saņēma mandātu veidot jauno valdību pēc uzvaras 9.aprīlī notikušajās vēlēšanās, bet līdz šim nav parakstījis nevienu vienošanos ar potenciālajiem koalīcijas partneriem.

Galvenās problēmas koalīcijas sarunās rada strīds starp bijušā aizsardzības ministra Avigdora Lībermana labējo, sekulāro partiju "Yisrael Beiteinu" un reliģiskajām partijām par obligātās karaklausības pilnīgu attiecināšanu arī uz ultraortodoksālajiem ebrejiem. Ultraortodoksālie semināru studenti izvairās no dienēšanas armijā, kas ir obligāta, jo viņiem ir tiesības vairākkārt atlikt dienēšanu.

Lībermans kā priekšnoteikumu savas partijas dalībai valdības izvirzījis prasību pieņemt likumu par iesaukšanu armijā. Strīds par dienestu jau gadiem turpinās starp sekulārajām un reliģiskajām partijām.

"Yisrael Beiteinu" Knesetā ir pieci deputātu mandāti. Divām ultraortodoksālo jūdaistu partijām - "Šas" un "Apvienotais Toras jūdaisms" - ir 16 vietas parlamentā, un tās asi iebilst pret tādu likumprojektu.

Netanjahu, kura vadītajai labējai partijai "Likud" ir 35 mandāti parlamentā, valdības koalīcijas izveidei ir nepieciešamas visas trīs partijas.

Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins uzticēja Netanjahu veidot valdību pēc pagājušajā mēnesī notikušajām parlamenta vēlēšanām, jo atbalstu Netanjahu bija pauduši 65 no 120 Kneseta deputātiem.

Netanjahu ir premjerministrs kopš 2009.gada. Viņš vadīja valdību arī no 1996. līdz 1999.gadam.