"Gods kalpot Rīgai" iekšienē domstarpības par Rīgas mēra amata kandidātu (10)

GKR Rīgas domes frakcija mēra amatam ir ierosinājusi izvirzīt deputāti Daini Turlo un šo ierosinājumu uztur spēkā.

Partijas biedri par šo jautājumu aiz slēgtām durvīm diskutēja gandrīz divas stundas. Kā noskaidroja aģentūra LETA, domas par labākajiem mēra amata kandidātiem dalījās, jo daļa biedru mēra amatam vēlējās virzīt pašreizējo domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Oļegu Burovu, uzsverot viņa pienesumu domes darbā un spēju "uzņemties atbildību pilsētai grūtos laikos".

Tikmēr daļa biedru aicināja atbalstīt Turlā kandidatūru, mudinot uzticēties frakcijas lēmumam un norādot, ka politiski Turlais mēra amatam būtu piemērotāks kandidāts, bet Burovs varētu turpināt strādāt kā vicemērs.

Arī pats Burovs partijas biedriem uzsvēra, ka daudz vairāk praktisku un pilsētai noderīgu darbu viņš varētu paveikt esot, piemēram, vicemēra amatā. Burovs norādīja, ka nekandidēt uz mēra amatu esot viņa personīgs lēmums.

Dainis Turlais pauda viedokli, ka Rīgas domes priekšsēdētāja amats nebūtu nekāds apbalvojums vai dāvana.

Politiķis norādīja, ka mēra amats būtu smags un sarežģīts darbs, jo domē ir jārisina vairākas samilzušas problēmas, piemēram, Valsts kontroles ziņojumos konstatētās nepilnības, kā arī lietas, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm. "Uzskatīt, ka no mēra pārvēlēšanas brīža viss būs saulaini un skaisti, būtu maldīgi, jo veicamo darbu apjoms ir milzīgs," sacīja Turlais.

Taujāts, kāda būtu viņa motivācija uzņemties šo amatu, Turlais norādīja, - tā kā viņš ir partijas biedrs, viņš nevarot ignorēt kolēģu viedokli un vēlmi. Turlais arī pauda viedokli, - ja viņš tiks apstiprināts mēra amatam, kā vieno no vicemēriem viņš gribētu redzēt Burovu.

Tikmēr deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), kurš izvirzīja Turlā kandidatūru, aģentūrai LETA sacīja, ka par vicemēra amatiem frakcija nemaz nav lēmusi.

Stepaņenko atzina, ka frakcijā Burova kandidatūra mēra amatam oficiāli virzīta nemaz netika. "Sākot diskutēt, vairums atbalstīja Turlo, tādēļ pamatā esam izvērtējuši tieši viņa prasmes, politisko pieredzi un citus plusus," teica Stepaņenko.

Stepaņenko norādīja, ka nevēlas abus kandidātus nolikt uz "svaru kausiem", vien pauda, ka Turlā potenciāls līdz šim nav pietiekami pielietots. "Turlais ir izcils stratēģiskais un taktiskais plānotājs. Un domes darbs pamatā ir resursu un pielietojumu sakausējums. Mums ir resursi un ir plāni, un mums ir jākontrolē šo mērķu sasniegšana. Tīri personīgi uzskatu, ka Turlais šos procesus spētu vadīt labāk," sacīja politiķis.

Vairāki GKR līderi atzīmēja, ka vairums "Saskaņas" frakcijas deputātu esot apliecinājuši gatavību atbalstīt GKR virzītu kandidātu.

Savukārt partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) žurnālistiem pauda viedokli, ka ir lepns, ka viņa partijā ir divi vienlīdz vērtīgi mēra amata kandidāti.

Ameriks norādīja, ka abiem kandidātiem ir vienlīdzīgas iespējas ieņemt mēra amatus. "Frakcija, vērtējot Turlā līdzšinējo pieredzi, sliecās viņu atbalstīt, taču tas nenozīmē, ka kāds neatbalsta Burovu. Vienkārši šādos krīzes apstākļos frakcija šo kandidātu uzskata par atbilstošāku," sacīja Ameriks.

Viņš norādīja, ka rītdien valde lems par galējo partijas nostāju. Kopumā partijas valdē ir 21 cilvēks, no kuriem lielākā daļa ir Rīgas domes frakcijas deputāti. Tas liek domāt, ka, neraugoties uz vairāku biedru aicinājumu amatam izvirzīt Burovu, valde tomēr varētu lemt par labu Turlajam.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Turlais ir dzimis 1950.gadā. Karjeru vēl padomju gados sācis kā militārpersona, tostarp dienējis Afganistānā, līdz no 1992. līdz 1994.gadam bijis Latvijas Aizsardzības spēku komandieris. Vēlāk bijis tā laika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks aizsardzības un stratēģiskās plānošanas jautājumos.

Vēlāk Turlais iesaistījās politikā un no partijas "Saimnieks" saraksta tika ievēlēts par 6.Saeimas deputātu, bijis arī iekšlietu ministrs Andra Šķēles valdībā, no amata gan demisionējis pēc Talsos ugunsdzēsēju svētkos notikušās traģēdijas, kurā gāja bojā astoņi bērni. 1999.gadā viņš mainīja partejisko piederību un kļuva par savienības "Latvijas ceļš" (LC) biedru, kuru gan ātri pameta un 2002.gadā iestājās Tautas saskaņas partijā. Viņš tika ievēlēts 8.Saeimā.

2004.gadā viņš vēlreiz mainīja partejisko piederību un iestājies Latvijas Pirmajā partijā (LPP). 2009.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē no Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC. Kopš tā laika viņš strādā domē, gan nomainot partejisko piederību uz GKR.

Turlā deklarācija par pērno gadu liecina, ka viņam pieder nekustamais īpašums Carnikavas novadā, pērn ražota un par aptuveni 28 000 eiro iegādāta automašīna "Toyota CHR" un daļas uzņēmumā "Consulting D&D". Turlais pašvaldībā algā saņēmis 34 175 eiro, militārajā pensijā no Krievijas - 8490 eiro, bet bezskaidrā naudā "Meridian Trade Bank" uzkrājis aptuveni 30 000 eiro.

GKR jau aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Rīgas mēra amatam piedāvās kādu no savas partijas pārstāvjiem, jo partija "ir gatava uzņemties iniciatīvu vadīt pilsētu līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām".

Ja partija "Saskaņa" Rīgas mēra amatam izvirzīs savu kandidātu, GKR šo kandidātu neatbalstīs, ir atzinis GKR līderis Ameriks, kurš pat ir izteicies - ja "Saskaņa" neatbalstīs GKR kandidātu Rīgas mēra amatā, var nākties rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Tikmēr "Saskaņas" vidū vienotas nostājas šajā jautājumā vēl nav - daļa deputātu GKR kandidātu ir gatavi atbalstīt, bet daļa - nē. Tiek pieļauts, ja GKR iegūs mēra amatu, galvaspilsētas vadītājam būs divi vietnieki - abi no "Saskaņas".