Igaunijas premjers: Enerģētiķiem algu varētu maksāt pat tad, ja viņi nestrādās

FOTO: Reuters/ScanPix

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts "Postimees".

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā "Eesti Energia" darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

"Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu," sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga "Eesti Energia" darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Tāpat premjers aicināja domāt par videi draudzīgākas enerģijas iegūšanu.

Savukārt Helme paskaidroja, ka Krievijas elektrības, uz kuru neattiecas oglekļa dioksīdu izmešu kvotas, īpatsvars elektrības biržā "Nord Pool" ir neliels, bet Baltijas valstu tirgū tas veido jau 20%.

Kā vienu no variantiem situācijas risinājumam viņš minēja muitas nodevu.

Helme uzsvēra, ka ilgtermiņā ir jārisina jautājums par elektrības, kas tiek ražota no slānekļa, aizstāšanu ar slānekļa eļļas ražošanu, kur kvotām nav tik lielas nozīmes. Tāpat kā premjers, viņš sacīja, ka šī iespēja tiek izskatīta, bet prasīs milzīgas investīcijas.

Jau vēstīts, ka Igaunijas ekonomikas ministrs Tāvi Āss šonedēļ paziņoja, ka saistībā ar oglekļa dioksīda izmešu kvotu vērtības palielinājumu Igaunijas Austrumviru apriņķī bez darba var palikt līdz par tūkstotim cilvēku, kas strādā enerģētikas jomā.

Kā vienu no veidiem darbavietu saglabāšanai ministrs minēja energobloku pārcelšanu uz ražošanas jaudu stratēģiskajām rezervēm.

Helme iepriekš paziņojis, ka novecojušais Igaunijas elektrostacijas 1., 2. un 7. energobloks, kā arī Baltijas elektrostacijas 12. bloks tāpat būtu jāslēdz līdz 2024.gadam saistībā ar neatbilstību direktīvām par rūpnieciskajiem izmešiem. Kopš 2016.gada šos energoblokus var izmantot tikai atbilstoši ierobežotām kvotām, no kurām liela daļa jau ir izlietotas. 1., 2. un 12. energobloks līdz šā gada beigām ir iekonservēti, un "Eesti Energia" plāno atlikušās kvotas izmantot nākamajā ziemā, bet pēc tam tos demontēt.

Lai gan Igaunijas elektrostacijas 3., 4., 5. un 6. energobloks ir aprīkoti ar attīrīšanas iekārtām un tiem nedraud slēgšana, to darbība tiešā veidā ir atkarīga no tirgus apstākļiem, proti, no ogļskābās gāzes izmešu cenas un importētās elektrības cenas. Pašlaik 3. un 4. energobloks ir iekonservēts līdz gada beigām, bet 5. un 6. turpina darbu. Ja tirgus situācija neuzlabosies, netiek izslēgta iespēja likvidēt arī šos energoblokus. Tos varētu saglabāt, ja valdība izlemtu tos iekļaut ražošanas jaudu stratēģiskajās rezervēs, bet Ekonomikas ministrija pagaidām nav ierosinājusi valdībai par to lemt.

Jaunākie un konkurētspējīgākie energobloki - Igaunijas elektrostacijas 8. energobloks, Baltijas elektrostacijas 11. energobloks un Auveres elektrostacija - turpina darbu, bet tie netiek pilnībā noslogoti saistība ar importētās elektroenerģijas zemajām cenām.

Uz augšu