Amerikāņi gadā apēd un ieelpo vairāk nekā 70 tūkstošus plastmasas daļiņu (2)

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Environmental Science & Technology", noskaidrots, ka vidēji amerikānis gadā norij un ieelpo 74 līdz 121 tūkstoti mikroplastikas daļiņu. Tiesa, patiesie cipari noteikti ir krietni lielāki, jo eksistē daudzi mikroplastmasas avoti, par kuriem nav zinātniskas informācijas.

"Ņemot vērā, ka mēs plastmasu izmantojam ļoti dažādās vidēs un procesos, nav brīnums, ka tā sāk kaitēt mums pašiem," komentēja pētījuma autore Kīrena Koksa.

Ēdienā un gaisā mikroplastmasa var nokļūt vairākos veidos, piemēram, lielākam plastmasas objektam lēnām sadaloties arvien sīkākās un sīkākās daļiņās, līdz tās kļūst mazāk par milimetru diametrā sīkas. Lielāko daļu mikroplastmasas, ko cilvēki ieelpo vai apēd, viņi neredz. Plastmasa var arī nonākt dzīvniekos, kurus mēs pēc tam apēdam, plastmasa lidinās gaisā, ko mēs ieelpojam, un nosēžas uz pārtikas vielām, kuras mēs lietojam.

Jaunajā pētījumā zinātnieki izanalizēja 26 atsevišķos pētījumos, kas bija pievērsušies mikroplastmasas piesārņojuma dabā mērīšanai, iegūtos rezultātus. Atklājās, ka visvairāk plastmasas daļiņu atrodas gaisā, dzeramā ūdens pudelēs un jūras veltēs.

Tomēr joprojām nav īsti zināms, kādu ļaunumu šīs plastmasas daļiņas nodara cilvēka organismam.