Raidījums: deputāti varētu neatbalstīt amatpersonas deklarāciju ierobežošanu

Saeima. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Priekšlikumi, kas paredz sašaurināt valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēju loku un ar laiku izņemt deklarācijas no publiskas datu bāzes, varētu negūt atbalstu Saeimas deputāti vidū, secinājis LTV raidījums “de facto”. Par priekšlikumiem izteiktā kritika daudziem politiķiem likusi pārdomāt, un šobrīd neviens atklāti par grozījumiem necīnās.

Darbu pie likumprojekta par interešu konflikta novēršanu sāka iepriekšējā Saeima, bet šis sasaukums nolēma darbu pie grozījumiem turpināt. Pirmkārt, izmaiņas paredz sašaurināt valsts amatpersonu loku, kam jāiesniedz ienākumu deklarācijas. Proti, daļai amatpersonu iestādes vadītājs turpmāk izvēlētos, kam ir vērts un kam nav vērts sniegt deklarāciju. Tāpat no deklarāciju iesniegšanas varētu atbrīvot, piemēram, Ārstu biedrības, Arhitektu savienības locekļus, kas pilda arī atsevišķas valsts funkcijas. Otrkārt, likumprojekts paredz, ka deklarācijas būs publiski pieejamas tikai piecus gadus.  

“Ekspertu diskusijās pie tā nonāca, pie tāda priekšlikuma. Un arī šajā Saeimā, kur man nebija nekāda sakara, tie paši komisijas locekļi jau jaunā sastāvā nonāca pie tās pašas idejas,”

saka iepriekš par likumprojektu atbildīgais deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš šajā sasaukumā strādā opozīcijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis (JKP) skaidro, ka grozījumi ir domāti ar labu mērķi, lai mazās pašvaldību komisijās varētu pieņemt darbiniekus, kas nevēlētos par mazu darba samaksu pildīt visus amatpersonu kritērijus.

Ne tikai pašvaldības, bet arī atsevišķas biedrības sūdzoties, ka grūti atrast cilvēkus uz amatiem, jo biedri datu publiskošanu uzskata par pārmērīgu privātās dzīves aizskārumu.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests likumprojekta izstrādē iesaistījās ar priekšlikumu deklarāciju publiskošanai noteikt piecu gadu termiņu, lai aizsargātu personu datus. Vispārīgā datu regula gan to nemaz neprasa.  

Pēc žurnālistu, kā arī sabiedrības par atklātību “Delna”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Finanšu ministrijas iebildēm atbildīgās Saeimas komisijas deputāti nolēma ar izmaiņām nesteigties. Jautājumu atlika līdz jūlijam.

Vairāki deputāti tagad runā par to, ka no interneta būtu jāizņem tikai mirušo nevis visu amatpersonu deklarācijas.  

“Mums ir ļoti daudz amatpersonu, kas ir aizgājušas aizsaulē. Pēc tam glabāt viņu deklarācijas, es uzskatu, ka tas nebūtu vajadzīgs,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV).

“Jāmeklē saprātīgs kompromiss. Varbūt nevajag deklarācijas turēt 30-50 gadus, šobrīd tās mūžīgi glabājas. Bet pieci gadi man liekas maz,”

saka komisijas locekle Dace Bluķe  (A/P).

Jaunās konservatīvās partijas līdere Juta Strīķe iesniedza priekšlikumu, ka deklarācijas no publikas acīm pazustu piecus gadus pēc tam, kad amatpersona aiziet no darba. Viņas partijas biedrs un par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedrs Budriķis gan pieļauj, ka piecu gadu termiņu vispār no priekšlikumiem svītros, bet likuma gala redakciju viņš nav gatavs prognozēt.

Sarežģītāks ir jautājums, vai sašaurināt amatpersonu loku, kuram jāiesniedz deklarācijas. KNAB uzskata, ka šāda rīcība būtu pretēja sabiedrības interesēm. Arī vairāku partiju pārstāvji “de facto” pauda, ka nepiekrīt amatpersonu loka sašaurināšanai.

Uz augšu