Vai Mona Liza tikai izlikās smaidām?

Mona Liza

FOTO: Reuters/ScanPix

Mākslai principā vajadzētu būt ļoti subjektīvai pieredzei, pilnīgi pretēji zinātnei, kas fokusējas uz objektīvu vērojumu. Tomēr neirozinātnieku grupa uzskata, ka nonākuši pie objektīva secinājuma par slaveno Leonardo da Vinči gleznu Mona Liza, proti, smaids tās sejā ir tēlots.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cortex”, ASV un Eiropas zinātnieki nolēma izpētīt da Vinči gleznā attēlotās sievietes smaidu. Tiek uzskatīts, ka sievietes vārds ir Liza Džeradīni. Viņas vīrs sievas portreta radīšanu viņai pasniedza kā dāvanu.

Vispirms zinātnieki radīja Monas Lizas smaida kopijas, sadalot viņas seju divās daļās un ar spoguli izveidojot pilnu smaidu. Pēc tam viņi lūdza 42 brīvprātīgajiem pētījuma dalībniekiem aprakstīt šos attēlus, izmantojot sarakstu ar sešām dažādām emocijām. 39 dalībnieki teica, ka Monas Lizas smaida kreisā puse pauž prieku. Savukārt neviens no 42 dalībniekiem neuzskatīja, ka prieku pauž arī labā smaida puse. Lielākā daļa teica, ka tā ir vai nu neitrāla, vai atspoguļo riebumu.

Kādi ir secinājumi? Prieks parādās tikai smaida kreisajā pusē, tāpēc smaids kopumā ir asimetrisks un, tā sakot, nenāk no sirds. To papildina arī emociju pazīmju trūkums vaigos un ap acīm.

Zinātnieki domā, ka da Vinči, iespējams, smaidu Lizas sejā piegudroja pats, jo modele nespēja smaidot nekustīgi nosēdēt ilgu laiku. Iespējams arī, ka da Vinči šo smaidu tādu izveidoja apzināti, lai piešķirtu mākslas darbam vēl dziļāku vērtību.

Var jau būt, ka neviena no šīm teorijām nav patiesa, jo mākslu tomēr var tikai interpretēt.

Uz augšu