Iespēja nopelnīt pirmos ienākumus jeb kas jāņem vērā vasarā strādājošajiem skolēniem

FOTO: Pixabay

Izskaņai tuvojas jau otrā skolēnu vasaras brīvlaika nedēļa. Daudzi skolēni brīvlaiku izmanto, lai atpūstos no mācībām. Tomēr arvien vairāk skolēnu izmanto iespēju vasarā gūt savu pirmo darba pieredzi un nopelnīt savu naudu. Tomēr ir dažādi faktori, kas, uzsākot darba gaitas, ir jāņem vērā gan skolēniem, gan viņu vecākiem.

Kā portāls TVNET uzzināja Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA), iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par vairāk nekā diviem tūkstošiem skolēnu vairāk nekā 2018.gada vasarā, jo ir palielināts pasākuma finansējums. 

"NVA filiālēs šobrīd ir apstiprinātas 7177 darba devēju piedāvātās darba vietas skolēniem. Salīdzinājumam: 2018.gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija izveidotas 5080 darba vietas," norāda aģentūrā. 

Kā pieteikties vasaras darbam?

NVA norāda, ka skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā turpinās līdz 17.augustam. Reģistrēties ir iespējams NVA mājaslapā, un skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt.

"Lai skolēnam būtu vieglāk noskaidrot, kurā NVA filiālē viņam ir jāreģistrējas, NVA tīmekļvietnē ir pieejama tabula ar reģionu, novadu un filiāļu uzskaitījumu. Ja skolēnam, reģistrējoties, rodas jautājumi, ir jāsazinās ar darbinieku, kurš attiecīgajā NVA filiālē atbild par skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu. Arī kontaktpersonu saraksts ir pieejams NVA mājaslapā," norāda aģentūra.

Lai arī piedāvāto darba vietu skaits šovasar ir būtiski palielināts, skolēniem ir jāņem vērā, ka reģistrācija vēl negarantē visu iespēju tikt strādāt, jo valsts līdzfinansēto darba vietu skaits tik un ir ierobežots.

Vasaras nodarbinātības pasākuma organizēšanas noteikumi paredz, ka skolēns pirms reģistrācijas var vienoties ar konkrētu darba devēju par darba vietu un nodarbināšanas periodu.

Ja skolēns nav vienojies ar darba devēju, tad pieteikuma reģistrācijas secībā viņš telefoniski vai ar e-pasta starpniecību saņems uzaicinājumu piedalīties konkursā uz brīvajām darba vietām.

NVA filiālē skolēnam jāuzrāda personas apliecinošs dokuments (Pase vai Identifikācijas karte), sagatavots CV, un, ja skolēns ir jaunāks par 18 gadiem - ārsta izziņa par medicīnisko apskati. TĀ jāuzrāda NVA filiālē, saņemot norīkojumu dalībai pasākumā. Ārsta izziņa iesniedzama darba devējam, uzsākot darba attiecības.

Kas jāņem vērā skolēniem? 

Kā portālam TVNET pauž "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, viens no svarīgākajiem aspektiem ir darba līguma noslēgšana.

"Lai arī dažreiz šķiet, ka bērna strādāšana būs tikai īslaicīga un tam darba līguma noslēgšana nav nepieciešama, tā viss nav. Darba līgums arī gadījumos, kad bērns tiek nodarbināts vasaras brīvlaika periodā,  ir galvenais dokuments, uz kura pēcāk var atsaukties jautājumos par darba samaksu, pienākumiem, tiesībām un atbildību. Ja vienošanās paliek tikai runu līmenī, tiesiskās aizsardzības un sociālo garantiju nav," uzsver Kropa. 

Īpaši noteikumi attiecas gan uz darba ilgumu, gan nepieciešamajiem pārtraukumiem, kā arī darba saturu, kādu attiecīgā vecumā bērns vai pusaudzis vispār drīkst veikt. Katrā ziņā arī vecākiem ir jādod sava piekrišana, ka bērns vai pusaudzis kādā noteiktā darba vietā strādās.

Īsumā par nodokļiem

Uzsākot darba gaitas, skolēnam nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, kas paredzēta nodokļa atvieglojumu piemērošanai darba vietā. Pamatā uz vasarā nodarbinātu skolēnu attiecas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, ja darba līgums noslēgts ar uzņēmumu, kas strādā vispārējā nodokļu režīmā.

Šajā gadījumā nav arī nekādas izmaiņas attiecībā uz vecāku, kuram šis skolēns ir reģistrēts kā apgādājamais un par kuru tiek saņemts atvieglojums par apgādībā esošām personām 230 eiro apmērā.

No skolēna algas tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tādā pašā apmērā, kā tas ir ar pieaugušajiem nodarbinātajiem. Ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem, sociālās iemaksas neveic.

Jāņem vērā, ka līdzīgi kā pieaugušajiem darba ņēmējiem, arī skolēnu gadījumā Valsts ieņēmumu dienests aprēķinās prognozēto neapliekamo minimumu, kas var būt lielāks vai mazāks par to, kas pienākas pēc faktiski gūto ienākumu apmēra – jo lielāki ienākumi, jo mazāks neapliekamais minimums pienākas.

"Tādēļ arī skolēnam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, lai aprēķinātu precīzi maksājamo summu – var rasties kā nodokļa pārmaksa (ko iespējams atgūt), gan arī nodokļa parāds, kas obligāti jāatmaksā atpakaļ.

Gadījumos, kad veidojas nodokļu parāds (ja piemērots pārāk liels neapliekamais minimums), gada ienākumu deklarācija iesniedzama obligāti," saka Kropa. 

Ja skolēns vasaras brīvlaikā strādā pie uzņēmuma, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas no darba algas ieturētas netiek. Par kādu algu panākta vienošanās darba līgumā, tādu arī praktiski “uz rokas” skolēns arī saņems. Nav arī aktuāls ar nodokli nepaliekamais minimums, tā kā ienākuma nodoklis nav piesaistīts darba algai.

Taču būtiska nianse ir vecākiem. Ja skolēns nodarbināts pie šāda darba devēja, vecāki uz bērna nodarbinātības laiku zaudē tiesības reģistrēt viņu kā apgādājamo.

Tātad atvieglojumu 230 eiro apmērā par apgādībā esošu personu šajā laika periodā vecāka darba algai piemērot nedrīkst.

Trešā nodokļu maksāšanas forma varētu būt nodoklis no sezonas laukstrādnieku ienākuma, strādājot lauku darbos. Šajā gadījumā gūtajiem ienākumiem maksājams nodoklis 15% apmērā ar papildus nosacījumu, ka tas nav mazāks par 0.70 eiro nevienā no strādātajām dienām.

Līdzīgi kā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, arī šajā situācijā uz vasaras brīvlaika periodu vecāki saglabā tiesības savu strādājošo atvasi paturēt kā apgādājamo un savai algai saņemt par to pienākošos atvieglojumu 230 eiro apmērā.

NVA norāda, ka skolēns vasaras nodarbinātības pasākuma laikā saņem darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī.

Tāpat skolēns var rēķināties ar darba vadītāja atbalstu un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - apmaksātas obligātās veselības pārbaudes.

Skolēns tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Jāpiebilst, ka skolēns vecumā no 15 līdz 18 gadiem tiek nodarbināts ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā. Bet skolēni vecumā no 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) tiek nodarbināti ne vairāk kā 8 stundas dienā un ne vairāk kā 40 stundas nedēļā.

Uz augšu