Ar ierēdņu un uzņēmēju "ēnu dienu" cer stiprināt abu pušu spēju sadarboties

FOTO: Reuters / Scanpix

Ar šā gada 16.septembrī plānoto ierēdņu un uzņēmēju "ēnu dienu" cer stiprināt abu pušu spēju sadarboties, trešdien žurnālistiem pavēstīja "ēnu dienas" rīkotāji.

Šā gada 16.septembrī notiks Valsts kancelejas, Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un "Junior Achievement Latvia" iniciatīva "Ierēdnis ēno uzņēmēju", kurai dalību varēs pieteikt sākot no šā gada 1.augusta. Iniciatīvā aicināti iesaistīties dažāda lieluma un darbības jomas uzņēmumi.

Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt radītā regulējuma darbību tieši pie uzņēmēja, iegūstot nepastarpinātu atgriezenisko saikni, lai varētu veikt praksē balstītu izvērtējumu un sadarbībā ar uzņēmēju definēt nepieciešamos uzlabojumus.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka viens no valsts pārvaldes reformu plāna uzdevumiem ir nodrošināt, ka valsts pārvalde strādā cilvēku labā, piedāvājot saprotamus pakalpojumus, kā arī tuvojoties "nulles" birokrātijas ieviešanai. Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Valsts kancelejas rīkotajās inovāciju laboratorijās par administratīvā sloga mazināšanu izkristalizējās ideja par "ēnu dienu", kad ierēdnis klātienē vēro uzņēmumu darbībā.

"Junior Achievement Latvia" projektu vadītājs Jānis Bukšs piebilda, ka tradicionālās skolēnu "ēnu dienas" princips ir pielietojams arī ierēdņu un uzņēmēju sadarbības veicināšanā, tādējādi ļaujot abām pusēm izprast uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes darba specifiku. Bukšs ir pārliecināts, ka septembrī gaidāmā iniciatīva radīs platformu ierēdņu un uzņēmēju turpmākai sadarbībai.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka joprojām vērojamas komunikācijas problēmas ierēdņu un uzņēmēju starpā, tāpēc iniciatīva "Ierēdnis ēno uzņēmēju" kalpos kā iespēja šo situāciju mainīt.

"Iniciatīvas pienesums būs tāds, ka uzņēmējs varēs uzzināt par valsts pārvaldes izstrādātajām tiesību normām un to piemērošanu, savukārt ierēdnim radīsies labāks priekšstats par to, kā darbojas uzņēmums, ar kādām problēmām tas saskaras. Šī iniciatīva ir arī labs piemērs "konsultē vispirms" principa ieviešanai," pauda Nemiro.

LDDK ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones ieskatā, komunikācija starp uzņēmējiem un ierēdņiem joprojām ir problemātiska. "Prognozēju, ka iniciatīva "Ierēdnis ēno uzņēmēju" nemainīs situāciju momentā, bet tas kalpos kā signāls, ka valstij ir svarīgi sarunāties un vienam otru saprast," pauda LDDK vadītāja.

Meņģelsone atzina, ka iniciatīvai vajadzētu mainīt "spēles noteikumus", kad ierēdņi labāk sapratīs, kam viņi rada likumus, bet uzņēmēji sapratīs, kāpēc konkrēti likumi tiek radīti.

Arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka iniciatīvai "Ierēdnis ēno uzņēmēju" vajadzētu kalpot kā vienam no soļiem uzņēmēju un ierēdņu sadarbības stiprināšanā.

Endziņš pieļāva, ka pēc pasākuma 16.septembrī, tiks izvērtēts paveiktais un domāts par turpmāku sadarbības veicināšanu. Šim viedoklim pievienojās ekonomikas ministrs, kurš atzina, ka pēc pirmā pasākuma, iespējams, pat varētu apsvērt ideju par iniciatīvu "Uzņēmējs ēno ierēdni".

Uz augšu