- Kādus zaudējumus radīs scenārijs, ja Igaunija samazina akcīzes nodokli, bet Latvija to nedarītu? (Intervija notika ceturtdien, 20. jūnija rītā, kad Saeima pirmajā lasījumā vēl nebija pieņēmusi lēmumu par akcīzes nodokļa samazinājumu stiprajam alkoholam par 15%, - red.)

- Ja Latvija nesamazina akcīzi, tad mēs nākamgad zaudējam 100 miljonus eiro. Šāds skaitlis ir ņemts ne tikai no nozares aprēķiniem, bet arī no līdzīgiem aprēķiniem, ko veikusi Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Ja mēs skatāmies SKDS pētījumu, tad aptuveni 25% Igaunijas tūristu brauc uz Latviju tikai alkohola dēļ, un vēl tikpat daudziem alkohols ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ igauņi apmeklē Latviju. Šeit vēl arī nav ietverts somu pienesums. Jāatceras, ka šie cilvēki atstāj savu naudu arī citos veikalos – iegādājas pārtiku, iegādājas degvielu, paliek pa nakti viesnīcā. Tādējādi tiek nodrošināts tā, ka šī nauda paliek Latvijā. Līdz ar to ir apgrozījums, darba vietas, un arī citi faktori, kurus ļauj uzturēt šī naudas plūsma.

Ja skatāmies tīri tikai par alkoholu, tad pēc mūsu aprēķiniem, attiecībā pret pagājušo gadu, mēs šogad zaudētu apmēram 25 miljonus eiro, bet nākamgad tie būtu 45 miljoni eiro. Gribu piebilst, ka Finanšu ministrijai bija plāns iekasēt par 40 miljoniem eiro vairāk akcīzes nodokli nekā 2018. gadā. Tātad – runājot par zaudējumiem – par 25 un 40 miljoniem eiro – tur bija runāts par akcīzi un pievienotās vērtības nodokli. Savukārt runājot par Finanšu ministrijas plānu – šie 40 miljoni eiro tika domāti tikai kā akcīzes nodoklis, līdz ar to – ministrija bija plānojusi vēl vairāk iekasēt arī no PVN. Ja saliekam kopā šos abus skaitļus, tad šis cipars vien no alkohola ir pie 100 miljoniem eiro. Tomēr jārēķina klāt citas pozīcijas – neiepildītā degviela, nenopirktā pārtika...

- Vai šī scenārija gadījumā varētu runāt arī par kādiem citiem – ar naudu nesaistītiem zaudējumiem?

- Jā, cik arī medijos publiski ir izskanējis, tad viens no pierobežas veikaliem – nekā nedarīšanas gadījumā jau augustā būtu atlaidis 35 darbiniekus. Otrs pierobežas lielais veikals darītu līdzīgi, jo apgrozījums būtiski samazinātos. Ja mēs skatāmies tikai uz šiem veikaliem, tad tie pērn nomaksāja 10 miljonus eiro cita veida nodokļos, ne tikai no akcīzes un PVN.

Kā es redzēju vienā ziņu sižetā, par ko es biju pārsteigts – ka uz šiem veikaliem tirgoties brauc arī stādu audzētāji no Kurzemes, uzņēmēji no Latgales. Savā veidā tā ir kā platforma Latvijas uzņēmējiem, kur viņi var notirgot savas preces un pakalpojumus, pretējā gadījumā viņiem būtu jābrauc uz ārzemēm. Bet šeit, viņi var aizbraukt, piemēram, uz Valku un sasniegt Somijas un Igaunijas klientus.

Līdz ar to tā [Latvijas un Igaunijas pierobeža] ir kā savdabīga ekonomiskā zona, kur cilvēki var piedāvāt savas preces un pakalpojumus.

- Ja piepildās otrais scenārijs, un Latvija arī samazina akcīzes nodokļa likmi, kā tas varētu izpausties dzīvē?

- Pierobežas tirdzniecība samazināsies, taču tā paliks. Es uzskatu, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, uz akcīzes nodokļa samazinājumu reaģēs gan Latvijas, gan Igaunijas vairumtirgotāji, gan arī mazumtirgotāji. Ir svarīgi saprast, kāds būs uzcenojums, un kādas būs tās cenu atšķirības gala produktiem.

Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, uzcenojums ir mazāks dēļ tā, ka akcīzes nodokļa likme Igaunijā ir lielāka. Igaunijā ir liels spiediens uz tirgotājiem samazināt uzcenojumu. Vai tas īstenosies, un vai mēs saglabāsim daļu pierobežas tirgus, tas ir cits jautājums. Viennozīmīgi, ka nozarē tuvākie mēneši būs haotiski, neparedzami, savā ziņā grūti un izaicinoši. Konkurence būs ne tikai starp Latvijas uzņēmējiem, bet arī starp Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem, līdz ar to konkurence pieaugs.

- Tas nozīmē to, ka to ceļotāju skaits, kuri ierodas no Somijas, lai Latvijā nopirktu alkoholu, samazināsies?

- Jā, samazināsies. Tas notiktu arī tad, ja mēs akcīzes nodokli samazinātu par 25%. Mūsuprāt, tas viss pierobežas tūrisma tirgus varētu samazināties par aptuveni 25 – 40%, atkarībā no apstākļiem, arī līdz 50%. Bet tas viss, kā jau iepriekš teicu, ir atkarīgs no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem. 

Jāsaprot, ka akcīze saglabāsies alum, tā mainīsies grādīgajiem dzērieniem. Tās abas ir galvenās kategorijas, kādēļ uz Latviju brauc Igaunijas un Somijas iedzīvotāji. Liela daļa ir pieraduši braukt uz šejieni. Turklāt tie, kas dzīvo netālu no Latvijas robežas – viņiem arī tagad būs izdevīgi braukt uz Latviju, lai iegādātos alkoholu.

Lielāks risks ir par Somijas iedzīvotājiem. Tas ir jāatzīst, ka Somijas iedzīvotājs šeit iztērē vairāk nekā Igaunijas iedzīvotājs, kas dzīvo netālu no pierobežas veikaliem. Ir zināma informācija, ka, piemēram, Somijas tūristi, kas ir aizbraukuši uz Pērnavu, secina, ka Latvija tomēr ir salīdzinoši netālu, un tad viņi arī aizbrauc uz pierobežas veikaliem, kur iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jāatceras, ka jūlijs un augusts ir tie mēneši, kad šajos veikalos tiek pārdoti lielākie apjomi, kas ir saistīts ar to, ka Somijas iedzīvotāji šajā laikā visaktīvāk brauc atpūsties savos atvaļinājumos.

Līdz ar to, mūsuprāt, šī pierobežas tirdzniecība varētu palikt, taču daudz mazākā apmērā, nekā sākumā plānots. Protams, labāk būtu bijis, ja mēs samazinātu par 25%, tas būtu daudz drošāk, un ja samazinātu akcīzi alum – tas arī būtu drošāk. Bet [akcīzes samazināšana] izskatās kā politisks lēmums, kur mēs diez vai varētu darīt...

- Bet vai tas arī radīs kādus zaudējumus?

- Zaudējumi ir jebkurā scenārijā. Diemžēl, šeit nav uzvaras scenāriju. Bet jāpiebilst, ka arī Igaunijai būs jārēķinās ar zaudējumiem. Igauņi vēlējās pilnīgi atgūt pierobežu, bet tas izdosies tikai daļēji. Viņiem bija augstāka likme nekā mums, bet jāatceras, ka Somijā alkohola akcīze bija vēl augstāka.

Somijas tūristi joprojām ievērojamos apjomos iepirkās Tallinas ostā. Ja samazinās akcīzes nodokļa likmi, tad jautājums – vai Somijas iedzīvotāju alkohola pirkšanas apjomi spēs kompensēt to starpību? It sevišķi – Latvija ar šo akcīzes samazināšanu ir konkurētspējīga, un tad ir jādomā par to, ka tas būs papildus spiediens igauņiem vairāk nemazināt šo akcīzes nodokļa likmi, jo katrs nākamais samazinājums nav izdevīgs ne Latvijai, ne igauņiem pašiem.

Es arī neticu, ka Igaunija samazinās akcīzes likmi vēl otro reizi, un turpinās šos “akcīzes karus”. Pašlaik tas ir tāds “kariņš”, nevis nopietns akcīžu karš.

- Pašlaik liela uzmanība ir pievērsta tieši Latvijas ziemeļu robežai ar Igauniju. Bet jāpatur prātā, ka valsts dienvidos – liela daļa pierobežas iedzīvotāju dodas iepirkties uz Lietuvu. Tad ir jājautā, vai arī no šīs puses nav kādi zaudējumi?

- Ja skatāmies uz akcīzes likmēm, tad Latvijā šīs likmes bija mazliet lielākas nekā Lietuvā gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Tomēr tagad šī situācija varētu mazliet pamainīties, un mēs domājam, ka kaut kāda pierobežas tirdzniecība varētu būt arī no Lietuvas puses.

Jā, Lietuva varbūt arī ir zināma ar lētākām precēm, mazākiem uzcenojumiem tieši tirgotāju dēļ. Lietuvā ir lētākas preces, tajā pašā laikā Polijā preces ir vēl daudz lētākas, tieši tādēļ lietuvieši, kas dzīvo netālu no robežas ar Poliju, brauc iepirkties tieši uz turieni. Iespējams, tieši tāpēc Lietuvas tirgotāji ir spiesti mazināt uzcenojumus, lai lietuvieši nebrauktu uz Poliju. Ja mēs runājam par Lietuvu un Poliju, tad arī šo valstu pierobežā ir atvēries alkohola veikals. Tas ir sācis strādāt un ir tā, un zināma daļa lietuviešu brauc iepirkties tieši uz šo veikalu.

Tajā pašā laikā šī iemesla dēļ varētu rasties iespēja, ka to Lietuvas pilsētu iedzīvotāji, kuri dzīvo tuvāk Latvijas robežai, varētu braukt pie mums un papildināt Latvijas budžetu, it sevišķi vasarā. Lietuvieši ir iecienījuši Kurzemes piekrasti un arī Jūrmalu.

- Kaut mazu daļiņu, bet tas varētu atkompensēt zaudēto no Igaunijas puses?

- Varētu... Varētu. Mūsuprāt, tie varētu būt kādi 5-10% no visa pierobežas tirdzniecības “pīrāga”. Mēs bijām minējuši desmit procentu pieplūdumu no Lietuvas, ja samazinājums būtu par 25%, bet par 15% likmes samazinājumu varētu būt vien 5% tūristu pieplūdums no Lietuvas.

- Jūsuprāt, cik pamatota ir šī steiga, kas notiek politiskajās aprindās, lai samazinātu akcīzes nodokļa likmi?

- Mēs jau publiskajā telpā esam pauduši, ka tas ir steidzami, un šo situāciju monitorējam kopš pērnā gada novembra, kad brīdinājām Finanšu ministriju par šādu scenāriju. Tāpat arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija izsūtījusi Finanšu ministrijai vēstuli par to, lai aktīvāk uzraudzītu situāciju Igaunijā. Esam sūtījuši vairākas vēstules par notiekošo Igaunijā, par to, kādas viņiem ir izmaiņas politikā.

27. maijā no Igaunijas saņēmām ziņas, ka 1. jūlijā mainīsies akcīzes likmes. Un tas, savukārt, liecina, ka paši igauņi to ir darījuši ļoti lielā steigā. Šoreiz mēs nevaram saukt viņus par lēniem.

Kopš tā brīža esam aktīvi runājuši ar Finanšu ministriju, esam runājuši ar politiķiem par šo situāciju. Jāsaka godīgi, ka es biju gaidījis ātrāku rīcību, un iespējams, tāpēc šī rīcība ir sasteigta, jo ir novēlota. Ir jāizmaina akcīzes nodokļa likme tieši ar 1. jūliju, jo tā tas notiek arī Igaunijā. Ja mēs apturam plūsmu uz kādu brīdi, tad tas nav izdevīgi.

Piemēram, ja jūs aizejat uz kādu vietu, kur vairs nav izdevīgi, diez vai jūs tur atgriezīsieties. Līdz ar to arī šis tūrists – ja viņš redzēs, ka Latvijas pierobežā cena nebūs izdevīgāka kā Igaunijā, tad viņš diez vai brauks atpakaļ uz Latviju. Tas, manuprāt, ir ļoti neefektīvi, tāpēc tas ir jādara ātri.

- Vai vēl pagājušā gada beigās nebija kādas indikācijas, kas varēja liecināt par to, ka Igaunija cels akcīzes nodokļa likmi?

- Bija priekšvēstneši, ka tā tas varētu notikt. Lielākā daļa partiju savā priekšvēlēšanu kampaņā minēja to, ka grasās samazināt akcīzes nodokļa likmi. Tas bija viens no galvenajiem solījumiem. Pašlaik Igaunijā valdību veido trīs partijas, no kurām divas solīja to izdarīt. Vienu no šīm partijām pārstāv tieši Igaunijas finanšu ministrs. Līdz ar to tas ir rezultāts, ka mums tomēr nevajadzēja februārī celt akcīzes likmi, un varbūt vajadzēja kaut kā reaģēt, lai būtu solīti priekšā igauņiem, bet tomēr – tagad tā situācija ir tāda, kāda nu tā ir.

- Jūsuprāt, vai Lietuva varētu kaut kā iesaistīties šajā situācijā ar akcīzes nodokļiem?

- Pēc akcīzes samazināšanas Latvijā, tā vienalga būs augstāka nekā Polijā. Līdz ar to, ja Lietuvas valdošajai koalīcijai netraucē Polija, tad manuprāt, viņiem netraucēs arī Latvijas pierobeža.

- Paldies par sarunu!

- Paldies!