- Vai šī scenārija gadījumā varētu runāt arī par kādiem citiem – ar naudu nesaistītiem zaudējumiem?
- Jā, cik arī medijos publiski ir izskanējis, tad viens no pierobežas veikaliem – nekā nedarīšanas gadījumā jau augustā būtu atlaidis 35 darbiniekus. Otrs pierobežas lielais veikals darītu līdzīgi, jo apgrozījums būtiski samazinātos. Ja mēs skatāmies tikai uz šiem veikaliem, tad tie pērn nomaksāja 10 miljonus eiro cita veida nodokļos, ne tikai no akcīzes un PVN.
Kā es redzēju vienā ziņu sižetā, par ko es biju pārsteigts – ka uz šiem veikaliem tirgoties brauc arī stādu audzētāji no Kurzemes, uzņēmēji no Latgales. Savā veidā tā ir kā platforma Latvijas uzņēmējiem, kur viņi var notirgot savas preces un pakalpojumus, pretējā gadījumā viņiem būtu jābrauc uz ārzemēm. Bet šeit, viņi var aizbraukt, piemēram, uz Valku un sasniegt Somijas un Igaunijas klientus.
Līdz ar to tā [Latvijas un Igaunijas pierobeža] ir kā savdabīga ekonomiskā zona, kur cilvēki var piedāvāt savas preces un pakalpojumus.
- Ja piepildās otrais scenārijs, un Latvija arī samazina akcīzes nodokļa likmi, kā tas varētu izpausties dzīvē?
- Pierobežas tirdzniecība samazināsies, taču tā paliks. Es uzskatu, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, uz akcīzes nodokļa samazinājumu reaģēs gan Latvijas, gan Igaunijas vairumtirgotāji, gan arī mazumtirgotāji. Ir svarīgi saprast, kāds būs uzcenojums, un kādas būs tās cenu atšķirības gala produktiem.
Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, uzcenojums ir mazāks dēļ tā, ka akcīzes nodokļa likme Igaunijā ir lielāka. Igaunijā ir liels spiediens uz tirgotājiem samazināt uzcenojumu. Vai tas īstenosies, un vai mēs saglabāsim daļu pierobežas tirgus, tas ir cits jautājums. Viennozīmīgi, ka nozarē tuvākie mēneši būs haotiski, neparedzami, savā ziņā grūti un izaicinoši. Konkurence būs ne tikai starp Latvijas uzņēmējiem, bet arī starp Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem, līdz ar to konkurence pieaugs.
- Tas nozīmē to, ka to ceļotāju skaits, kuri ierodas no Somijas, lai Latvijā nopirktu alkoholu, samazināsies?
- Jā, samazināsies. Tas notiktu arī tad, ja mēs akcīzes nodokli samazinātu par 25%. Mūsuprāt, tas viss pierobežas tūrisma tirgus varētu samazināties par aptuveni 25 – 40%, atkarībā no apstākļiem, arī līdz 50%. Bet tas viss, kā jau iepriekš teicu, ir atkarīgs no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem.
Jāsaprot, ka akcīze saglabāsies alum, tā mainīsies grādīgajiem dzērieniem. Tās abas ir galvenās kategorijas, kādēļ uz Latviju brauc Igaunijas un Somijas iedzīvotāji. Liela daļa ir pieraduši braukt uz šejieni. Turklāt tie, kas dzīvo netālu no Latvijas robežas – viņiem arī tagad būs izdevīgi braukt uz Latviju, lai iegādātos alkoholu.
Lielāks risks ir par Somijas iedzīvotājiem. Tas ir jāatzīst, ka Somijas iedzīvotājs šeit iztērē vairāk nekā Igaunijas iedzīvotājs, kas dzīvo netālu no pierobežas veikaliem. Ir zināma informācija, ka, piemēram, Somijas tūristi, kas ir aizbraukuši uz Pērnavu, secina, ka Latvija tomēr ir salīdzinoši netālu, un tad viņi arī aizbrauc uz pierobežas veikaliem, kur iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jāatceras, ka jūlijs un augusts ir tie mēneši, kad šajos veikalos tiek pārdoti lielākie apjomi, kas ir saistīts ar to, ka Somijas iedzīvotāji šajā laikā visaktīvāk brauc atpūsties savos atvaļinājumos.