ES oficiāli pagarina Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas

Kremlis. Maskava. Ilustratīvs attēls.

FOTO: EPA/Scanpix

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien vēl uz sešiem mēnešiem oficiāli pagarinājusi ekonomiskās sankcijas, kas Krievijai noteiktas, sodot to par agresiju Ukrainas austrumos un Krimā.

Šādu lēmumu pagājušajā nedēļā samitā Briselē jau bija pieņēmuši bloka dalībvalstu līderi.

ES par nosacījumu sankciju režīma atvieglošanai izvirzījusi Minskas vienošanos izpildi, kas paredz beznosacījuma pamieru abām pusēm, kā arī smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas Ukrainas austrumos.

Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja ES kolēģus par Minskas vienošanos izpildes ceļā panākto progresu.

ES līderi aicina "nekavējoties atsākt sarunu centienus", kā arī spert soļus uzticības vairošanas virzienā, teikts ceturtdien izplatītajā ES paziņojumā.

Kā vēl pagājušajā nedēļā pēc ES līderu lēmuma tviterī skaidroja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses sekretārs Prebens Āmans, "Krievijas sankcijas vienbalsīgi pagarinātas uz vēl sešiem mēnešiem, jo nav izpildītas Minskas vienošanās".

Ekonomiskās sankcijas, kas būs spēkā līdz 2020.gada janvārim, vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības sektoriem, bankām ierobežota piekļuve ES tirgiem, kā arī noteikti ierobežojumi ES eksportam.

Reaģējot uz konfliktu Ukrainā, ES noteikusi arī citas sankcijas, vēršoties pret 170 indivīdiem un 44 organizācijām, aizliedzot vīzas un iesaldējot aktīvus.

Vēl citi soda pasākumi īstenoti saistībā ar Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai  piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas  austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Uz augšu