Kā īsti radās visums? Lielā sprādziena teorija nav vienīgā

Piena ceļam tuvākais lielais objekts Visumā ir Andromedas galaktika

FOTO: Reuters/ScanPix

Visuma rašanās, visticamāk, ir lielākā mistērija, ko vien cilvēks varētu iedomāties, kā arī tā ir visu pārējo eksistenciālo jautājumu un mistēriju pamatā.

Astronoma Karla Sagana atraitne un grāmatu autore Anna Drujana izdevumam “Live Science” teica tā: “Visas pārējās mistērijas - Kā radās dzīvība? Kas ir apziņa? Kas ir tumšā matērija, enerģija, gravitācija? - atrodas šī jautājuma pakājē. Man tas ir svarīgi tāpēc, ka es esmu cilvēks, un man nepatīk nezināt.”

Teorijas, kas cenšas atrisināt lielāko no mistērijām kļūst arvien sarežģītākas, tomēr zinātniekus nemitīgi vajā doma par iespēju, ka kāds no kritiskajiem posmiem argumentu ķēdē varētu būt nepareizs.

Standarta Lielā sprādziena teorija ir tāda, ka visums radās izplešanās periodā, kas sākās pirms 13,8 miljardiem gadu. Kā balons, kas strauji piepūšas, visums sekundes simtdaļas laikā no elektrona izmēra ieguva tagadējo izmēru.

Sākotnēji visumu caurstrāvoja tikai enerģija. Dažas šīs enerģijas daļas pārvērtās par fiziskām daļiņām, kas savukārt savienojās, radot, piemēram, ūdeņraža un hēlija atomus. Sākumā šie atomi savienojās, radot galaktikas, bet jau vēlāk – zvaigznes, kurās radās un mijiedarbojās pārējie elementi.

Šī visuma rašanās teorija zinātnieku starpā tiek pieņemta kā galvenā un visticamākā. Tas ir spēcīgs modelis, kas izskaidro daudzas lietas, ko redz zinātnieki, paskatoties debesīs. Tomēr pastāv lietas, kas šo teoriju dažiem zinātniekiem padara neērtu. Piemēram, ideju, ka visums reiz piedzīvoja strauju izplešanās periodu, nevar pārbaudīt, un tā ir balstīta uz mistiskas enerģijas formas eksistences pamata, kas jau sen ir izzudusi.

“Izplešanās teorija ir ļoti spēcīga, tomēr mums joprojām nav ne jausmas, kas šo izplešanos izraisīja. Nevar arī zināt vai šī teorija vispār ir pareiza,” teica astrofiziķis Ēriks Eigols.

Dažiem zinātniekiem izplešanās teorija ir nepieciešams papildinājums Lielā sprādziena modelī, jo savādāk tas nedarbojas. Tomēr pastāv arī citi papildinājumi.

“Mēs sapratām to, ka visumā jābūt tumšajai matērijai un tagad pieņemam, ka pastāv arī tumšā enerģija, kaut arī to nevar pierādīt,” teica fiziķis Pols Steinhards.

Pēdējos dažus gadus Steinhards kopā ar Hārvarda Universitātes teorētisko fiziķi Annu Idžesu ir darbojušies pie Lielajam sprādzienam krasi radikālas teorijas.

Šīs teorijas pamatā ir ideja, ka visums nav radies tikai vienreiz, bet, iespējams, vairākas reizes nebeidzamos izplešanās un saraušanās ciklos. Šī teorija atrisina daudzas problēmas, ko rada Lielā sprādziena teorija.

Abi zinātnieki apgalvo, ka viņu “cikliskā” teorija izskaidro ne vien mistisko izplešanos, bet arī citas kosmiskās mistērijas, piemēram, tumšo matēriju, enerģiju un to, kāpēc visums it kā nemitīgi izplešas joprojām.

Lai arī šī teorija ir visai kontroversāla, tomēr tā varētu liecināt, ka visums ir nemirstīgs un nemitīgi atjaunojas. Visumam tādā gadījumā nav nedz sākuma nedz beigu, bet, piemēram, pat vecākās zvaigznes ir tikai īslaicīga parādība grandiozajā notikumu un lietu shēmā.

Uz augšu