Ja vispārīgi paskatās uz visumu, tad tajā var redzēt ļoti dažādas lietas – planētas, zvaigznes, mēnešus un galaktikas. Tām visām ir viena kopīga īpašība – tās rotē. Tāpēc tikai loģisks būtu jautājums – vai rotē arī pats visums?
Vai visums rotē un izskatās vienāds no visām pusēm? (4)
Šī mistērija ir viena no tām, ko kosmoloģijas speciālisti pašlaik cenšas atrisināt, jo atbilde mums varētu atklāt daudz jauna par visuma fundamentālo dabu.
“Tas ir ļoti abstrakts jautājums, kā jau viss kosmoloģijā, tomēr tie, kuri studē kosmoloģiju, ir vienisprātis, ka tas ir veids, kā saprast fundamentālo fiziku. Pastāv vairākas lietas, ko mēs laboratorijā uz Zemes pārbaudīt nevaram, tāpēc izmantojam visumu un tā ģeometriju, kas mums var kaut ko atklāt par fundamentālo fiziku,” teica NASA zinātnieks un astrofiziķis Tess Jaffe.
Zinātnieki, spriežot par visuma fundamentālo dabu, sākumā pieņēma, ka visums nerotē un ir izotropisks, proti, tas no visām pusēm izskatās vienādi. Šis pieņēmums saskan ar Einšteina vienādojumiem, tomēr nav no tiem atkarīgs. Šādā veidā zinātnieki izveidoja standarta kosmoloģisko modeli, kas apraksta visumu.
“Šis pieņēmums ir iekodēts veidā, kā mēs veicam kalkulācijas, kā analizējam datus, kā veicam ļoti daudzas lietas. Bet mums tas ir jāpārbauda,” izdevumam “Live Science” skaidroja pētniece Daniela Sadeja.
Lai pārbaudītu, vai šis pieņēmums par visumu un tā fundamentālo fiziku ir pareizs, zinātnieki apkopoja novērojumus un veica testus, piemēram, izmantoja un izpētīja visumā senāko gaismu, ko mēs varam novērot. Šī gaisma ir radusies tikai 380 tūkstošus gadu pēc Lielā sprādziena, un astronomiem, kuri pēta visumu, tā ir īsta dārgumu lāde.
Šī gaisma izskatās vienāda no visām pusēm, tomēr pastāv sīkas variācijas tās temperatūrā, kuru ietekmējusi visuma vēsture, saturs un ģeometrija. Izpētot šīs atšķirības, zinātnieki var novērot, vai visums ir jebkādā veidā deformējies, kas varētu liecināt par rotāciju vai izplešanos, kas vienā virzienā norisinās vairāk nekā citos.
Zinātnieki noskaidroja, ka šī gaisma nesniedz nekādus pierādījumus par to, ka visums varētu rotēt. Savukārt iespēja, ka visums ir izotropisks, ir 120000 pret 1. Pastāv 95 procentus liela iespēja, ka visums ir homogēns, proti, viendabīgs, ar vienādu uzbūvi visur.
Visi veiktie pētījumi, lielākoties, liecina, ka visums ir viendabīgs un nerotē. Šie secinājumi, visticamāk, arī nemainīsies.