Vai uz Zemes jebkad ir bijis tik karsts? (14)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Tuksnesis
Tuksnesis Foto: unsplash.com

Vai tu vari iedomāties, ka dodies atvaļinājumā uz Ziemeļpolu? Ja vien tu neesi ekstrēma dzīvesveida cienītājs un tev patīk sals un sniegs, tad diez vai tas būs priekš tevis. Tomēr, ja tu dzīvotu pirms kādiem 56 miljoniem gadu, tad atbilde varētu būt visnotaļ pozitīva. Toreiz tur valdīja tīri jauks laiciņš, siltums un zaļojoša ainava. Tas bija tāpēc, ka Zeme atradās ekstrēmas globālās sasilšanas vidū, ko tagad zinātnieki dēvē par Paleocēna-eocēna termālo maksimumu (PETM), kad uz Zemes bija tik karsts, ka pat tās polos gaisa temperatūra bija teju tropiska.

Bet vai uz Zemes kādreiz ir valdījuši tādi apstākļi kā mūsdienās, kad gandrīz katru mēnesi tiek sasniegti jauni karstuma rekordi?

Izrādās, ka ekstrēmu globālo sasilšanu Zeme savā pastāvēšanas vēsturē piedzīvojusi vairākas reizes. Zemeslodes poli ir sasaluši un izkusuši, lai atkal sasaltu. Pašlaik Zemes klimats atkal uzsilst, tomēr tagad notiekošie procesi ir nedaudz citādi un noteikti nav tikai daļa no kāda lielāka dabas cikla.

Zemes klimats dabiski svārstās. Desmitiem tūkstošu gadu laikā lēnām mainās planētas rotācija ap Sauli, kas rezultātā noved pie sezonālām un klimata izmaiņām. Daļēji šo izmaiņu dēļ uz Zemes norisinās ledus laikmeti un siltākie starpledus laikmetu periodi.

Tomēr, lai rastos tik ekstrēms un apjomīgs globālās sasilšanas periods kā PETM, ir jānotiek kaut kam vairāk par Zemes polu nobīdi vai izmaiņām Zemes orbītā ap Sauli. Visos globālās sasilšanas periodos ir iesaistīts tas pats neredzamais ienaidnieks, kuru mēs tik ļoti labi pazīstam šodien, – ogļskābā gāze jeb CO2.

Šī siltumnīcefekta gāze gandrīz pavisam noteikti bija atbildīga par PETM. Tomēr kā bez cilvēku klātbūtnes un saimnieciskās darbības atmosfērā varēja izdalīties tik liels daudzums ogļskābās gāzes?

Zinātniekiem tas vēl nav pavisam skaidrs, tomēr ir aizdomas, ka šo gāzi atmosfērā izsvieda vulkāni, kā rezultātā sāka kust ledāji, no kuriem savukārt izdalījās metāns – daudz postošāka gāze par CO2.

Lai arī ekstrēmi globālās sasilšanas procesi, ko izraisījušas siltumnīcefekta gāzes, ir norisinājušies jau iepriekš, tas nenozīmē, ka tie nav postoši. Piemēram PETM, kas norisinājās dažus miljonus gadu pirms uz Zemes radās dinozauri, uz Zemes sēja gandrīz pilnīgu iznīcību.

“Iedomājieties ekstrēmu sausumu, kad izmirst augi un planētu lēnām pārņem Sahāras tuksnesim līdzīgi vides apstākļi,” izdevumam “Live Science” komentēja paleontologs Stjuarts Sazerlends.

Vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās par 10 grādiem pēc Celsija. Salīdzinoši – kopš cilvēks sāka izmantot fosilo kurināmo, vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies par 1,2 grādiem pēc Celsija. Krasā temperatūras paaugstināšanās toreiz iznīcināja aptuveni 95% dzīvības jūrās un okeānos un 70% sauszemes dzīvības.

“Dzīvniekiem un augiem dzīves apstākļi vienkārši kļuva pārāk neciešami,” piebilda Sazerlends.

Nav īsti skaidrs, kāda bija siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā laikā, kad izmira dinozauri, tomēr, visticamāk, tā bija krietni augstāka nekā mūsdienās. Daži pētnieki uzskata, ka tā bija aptuveni 3500 ppm augsta. Salīdzinoši – mūsdienās tā ir 400 ppm augsta.

Tiesa, mūsdienās situācija ir unikāla CO2 koncentrācijas straujās izmaiņas dēļ. Dinozauru eksistences laikā vajadzēja tūkstošiem gadu, lai gaisa temperatūra sasniegtu postošu līmeni. Dažos pētījumos secināts, ka tie bijuši pat 150 tūkstoši gadu.

Mūsdienās globālā sasilšana norisinās vien 150 gadu, tomēr jau sasniegusi tik augstu līmeni.

Diemžēl neviens eksperts nespēj pateikt, cik dramatiska ietekme straujajai sasilšanai būs uz planētas dzīvību, tomēr skaidrs ir viens – sekas būs.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu