"Enefit": OIK maksājumu pārcelšana uz valsts budžetu sabiedrībai sniegs vien nosacītu ieguvumu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Zane Bitere/LETA

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniegs vien nosacītu ieguvumu, aģentūrai LETA norādīja energouzņēmuma "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

"Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šā jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecājas par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet galarezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz," pauda Bethers.

Viņš norādīja, ka pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse - uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

"Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas," pauda "Enefit" vadītājs, piebilstot, ka tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips "piesārņotājs maksā" un vai būs jauns nodoklis lielākajiem oglekļa dioksīda izmešu radītājiem. "Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam," norādīja Bethers, paužot, ka tas ir īpaši svarīgi 2030.gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. "Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks, vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva," teica "Enefit" vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka jauna nodeva uzņēmumiem nozīmētu tālāku OIK maksājuma sloga pārdali daudz šaurākā patērētāju lokā. Nezinot šīs nodevas aprēķina principus, nevar izslēgt risku, ka tā var būt vēl lielāks slogs ražotājiem nekā līdzšinējā sistēma, jo tirdzniecības un biroja ēkas nav tik lieli piesārņotāji kā lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu, pauda Bethers.

"OIK sistēmā ir nepilnības, un tās noteikti ir jārisina, lai mēs varētu runāt par ilgtspējīgu atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Pēdējā gada laikā izvērstās aktivitātes, padarot OIK par visa ļaunuma sakni, radīja negatīvu tendenci, ka faktiski ikviens atjaunīgās enerģijas ražošanas projekts automātiski tika uztverts kā krāpniecisks - pat ja to iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Tas būtiski apdraud investīciju piesaisti atjaunīgo energoresursu apgūšanai ilgtermiņā," uzsvēra "Enefit" valdes priekšsēdētājs.

Bethers pauda, ka līdz ar jaunu nodevu ieviešanu vecu parādu segšanai nedrīkst aizmirst arī par motivējošiem atvieglojumiem tiem patērētājiem, kuri ir gatavi izmantot energoefektīvus risinājumus.

"Tas, ka elektroenerģijas cenas no tīkla samazināsies, nozīmē arī lēnāku ilgtspējīgu risinājumu un jaunu tehnoloģiju apguvi. Proti, energoefektivitātes projektu atmaksāšanās periods pagarināsies un uzņēmēji nebūs tik motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Līdzīga situācija būs arī ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz privātmāju vai uzņēmumu jumtiem. Tādēļ vēl jo svarīgāk būs veidot labvēlīgus likumdošanas apstākļus un ieviest papildu motivāciju patērētājiem, lai tie veidotu pieprasījumu pēc videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem," teica Bethers.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien, 16.jūlijā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus OIK problēmu risināšanai, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem.

Ministru kabinets otrdien uzklausīja EM sagatavoto ziņojumu par OIK problemātikas risinājumiem, kurā ministrija atzina, ka tūlītēja OIK atcelšana var radīt negatīvu ietekmi, tāpēc OIK problemātikas risināšanai būtu apsverami vairāki alternatīvi rīcības virzieni - efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole, stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, atbalsta apmēra ierobežošana, veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas, kā arī elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana.

Ar efektīvu valsts atbalsta sistēmas kontroli iecerēts nodrošināt, ka valsts atbalsta obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņēmējus kontrolē efektīvs kontroles departaments, par kura darbu maksā paši atbalsta saņēmēji, un ka atbalsta saņēmēji atbilst dažādu jomu Latvijas normatīvo aktu prasībām.

"Enefit" apgrozījums pērn bija 59,559 miljoni eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un uzņēmums strādāja ar 2,433 miljonu eiro zaudējumiem pretēji 1,079 miljonu eiro peļņai 2017.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija reģistrēta 2006.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 7,484 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Igaunijā reģistrētais uzņēmums "Eesti Energia Aktsiaselts".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu