Pēdējo sešu gadu laikā Venecuēlas ekonomika ir samazinājusies gandrīz divas reizes. Pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem, valsts pārdzīvo vienu no smagākajām ekonomiskajām krīzēm pasaules vēsturē. Tomēr aktuāls ir jautājums – kā cilvēkiem izdodas šādos apstākļos pelnīt uz importa preču rēķina?
Ekonomists Henkels Garsija nosauc vairākus faktorus: „Venecuēlā ir ļoti ierobežots piedāvājums – tur faktiski nav izvēles. Tieši tāpēc tie, kam ir tāda iespēja, ir gatavi maksāt vairāk par precēm, kuras viņi patiesi vēlas.”
Venecuēlas ekonomikas anomālijas hiperinflācijas apstākļos ir radījušas situāciju, kad iekšējā tirgus cenas ir ļoti strauji kāpušas, savukārt darba ražīgums – strauji krities. Līdz ar to pašlaik importēt ir daudz izdevīgāk, nekā kaut ko ražot, skaidro ekonomists.
Ziepes, atspirdzinošie dzērieni, bērnu ziepes vai autiņbiksītes – tās ir preces, kuras vēl tiek ražotas Venecuēlā, bet lielāko tirgus daļu veido importētās preces, kuras ir pat izdevīgāk pārdot nekā vietējos ražojumus.
Prezidenta Nikolasa Maduro valdība vien nostiprina šo tendenci. Pēdējo mēnešu laikā Maduro valdība nav neko darījusi, lai stiprinātu vietējo tirgu. Pagaidām gan grūti pateikt, vai tas ir apzināts solis vai ne.
Lai cīnītos pret cenu kāpumu, valdība ir samazinājusi nacionālās valūtas emisijas. Tā rezultātā dolāra kurss pieaug lēnākos tempos nekā agrāk, tāpat pieaug arī cenas.
„Tā kā dolārs atpaliek no hiperinflācijas tempiem, tā pirktspēja ir būtiski augstāka,” skaidro Garsija. Tā rezultātā daudzas preces Venecuēlā maksā daudz dārgāk nekā tādas pašas Eiropā vai ASV. Tāpat valdība pēdējā laikā mazāk vēršas pret firmām, kas savai produkcijai nosaka augstākas cenas, nekā oficiāli atļauts.
Uzņēmēji jau vairākus gadus ir sūdzējušies par to, ka valdības ieviestā kontroles sistēma pār cenām, kā arī attiecīgie ierobežojumi ir samazinājuši to peļņu, kā dēļ daudzas preces bija jāpārdod melnajā tirgū par paaugstinātām cenām.
Valdība un tās aizstāvji norāda, ka šādi tiek radītas nevajadzīgas spekulācijas. Valdības pārstāvji uzskata, ka šādi bagātnieki cenšas traucēt valūtas vērtības izmaiņām.
Iespējams, ka tieši šādu paziņojumu dēļ daudzi biznesmeņi izvēlas nepievērst varasiestāžu uzmanību, lai izbēgtu no iespējamajām sankcijām par darbību Venecuēlas ekonomikas pelēkajā zonā. Federiko norāda, ka ļoti labi saprot faktu, ka viņš strādā tieši šādā zonā.
„Mums nav atļauju no ražotājiem, kas ļautu legāli pārdot viņu produkciju Venecuēlā. Mēs gan cenšamies tās iegūt,” pauž Federiko. Ekonomists Garsija gan uzskata, ka šādam biznesam Venecuēlā drīzumā pienāks grūti laiki.
„Diez vai dolārs no hiperinflācijas tempiem atpaliks ilgi. Valdība agri vai vēlu mainīs savu valūtas ierobežojumu politiku, jo tā graujoši ietekmē reālo ekonomiku. Iztrūkumi radīs sociālo spriedzi, kuru nāksies mazināt,” saka Garsija.
Tieši tādēļ viņš brīdina, ka daudzus importa preču veikalus gaida slēgšana. Tomēr Federiko neuzskata, ka nākotne būtu tik drūmās krāsās. Viņš ar optimismu skatās nākotnē.
„Venecuēlā ir cilvēki, kuri izvēlas dzert importa alu tikai prestiža dēļ. Kamēr kaut kādas preces netiek ražotas mūsu valstī un kamēr cilvēkiem ir kāda nauda, tirdzniecība turpināsies. Un šodien cilvēku ar naudu ir diezgan daudz,” noslēdz Federiko.