Pret 5G ieviešanu izsakās arī mūziķe Agnese Rakovska, kuras teikto nekritiski mēdz citēt arī iepriekšminētais bb.lv. Viens no virsrakstiem ir “5G lēni nogalinās Latvijas iedzīvotājus? Viss naudas dēļ…” Rakovska sarunā ar Re:Check uzsvēra, ka viņa nav fiziķe un uz to arī nepretendē, taču par tematu sākusi aktīvi runāt, jo “man ir tīri cilvēciska vēlme saprast, kādēļ Briselē vai Ženēvā nevēlas šo tehnoloģiju vēl ieviest”. Viņu interesējot un satraucot, kā par tēmu radušies tik dažādi viedokļi ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Rakovskas gaidas, ka par to aktīvāk runās un paskaidrojumus sniegs valsts iestādes un mobilo sakaru kompānijas, neesot attaisnotas.
Savukārt citās, mazāk populārās Facebook lapās, ar šo nepatieso informāciju pat redzami mēģinājumi piepelnīties. Proti, tiek piedāvāta iekārta, kas tehniku aizsargāšot no elektromagnētiskā starojuma.
Kas liecina, ka ažiotāžai nav pamata?
Mīts nr.1: 5G tehnoloģijas ir kaut kas jauns un nepārbaudīts
Lai gan tehnoloģiskais progress jāatbalsta, tomēr mums nav jākļūst par laboratorijas žurkām un zinātniekiem nav jāļauj eksperimentēt ar cilvēkiem, kas tam nav piekrituši, teikts Memory Water video. Taču 5G ieviešanu par eksperimentu nevar nosaukt.
Patiesībā tāda veida elektromagnētiskais starojums, ko rada 5G stacijas, nav nekas jauns un ir mums visapkārt. Tas nāk no vecākas paaudzes telefonsakaru bāzes stacijām, monitora, radio, arī dabiskiem avotiem, kā saules gaisma.
Pēc frekvences augstuma elektromagnētisko starojumu var iedalīt nejonizējošajā un jonizējošajā. Kaitīgs ir tikai jonizējošais starojums. Tā ietekme saistās ar kodolreaktoru avārijām un kodolieroču lietošanu, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieks Kristaps Bergfelds. Radioviļņi, kas nodrošina mobilo sakaru torņu darbību, pieskaitāmi nejonizējošajam starojumam. 5G šajā ziņā nav nekas jauns. 5G torņi raidīs augstākā frekvencē nekā 4G, tomēr starojums nav jonizējošs.
Pļaviņš arī komentārā Re:Check uzsvēra pētījumu trūkumu, taču Pasaules Veselības organizācija (PVO) apkopojusi, ka nejonizējošās radiācijas ietekme pēdējo 30 gadu laikā aprakstīta apmēram 25 tūkstošos zinātnisko rakstu, tādēļ tās ietekmi nevar saukt par maz pētītu.
Mīts nr.2: Elektromagnētiskais starojums ir kaitīgs veselībai
Lapas Memory Water video apgalvots, ka elektromagnētiskais starojums “pierādīts kā kaitīgs cilvēkiem, dabai, dzīvniekiem, kukaiņiem”. Tā nav tiesa.
Ierakstu autori Facebook norāda uz pētījumiem un personām, kas publiski pauž šīs bažas. Pļaviņš, piemēram, piesauc vairāku zinātnieku parakstītu petīciju. Taču PVO raksta, ka, aplūkojot daudzos pētījumus kopumā, redzams – “pašreizējie pierādījumi neapstiprina, ka zema līmeņa elektromagnētiskā lauka iedarbība atstātu sekas uz veselību”. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis uzsver, ka būtiski vērtēt pētījumu kopumu, kā to dara PVO, jo “var būt kādi atsevišķi pētījumi, kas parāda, ka ir draudi, bet ir svarīgi, ka ir starptautiski zinātnieku un ekspertu paneļi, kas vērtē visus pieejamos pētījumus, nevis vienu atrauti”.