ASV oficiāli izstājas no raķešu līguma; Krievija aicina to aizstāt ar moratoriju

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

FOTO: Reuters/ScanPix

ASV piektdien oficiāli izstājušās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INF), teikts valsts sekretāra Maika Pompeo paziņojumā, kurā Maskava apsūdzēta apzinātā vienošanās pārkāpumā.

"ASV izstāšanās (..) no līguma stājas spēkā šodien," paziņojis Pompeo, kas ieradies uz reģionālo samitu Bangkokā. "Vienīgā atbildīgā par līguma izjukšanu ir Krievija."

Gandrīz vienlaicīgi ar Vašingtonu par līguma izbeigšanos paziņojusi arī Maskava, kas savukārt notikušajā vaino ASV.

Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka līgums beidzis darboties "pēc ASV iniciatīvas".

INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.

ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8.

Krievija ierosina INF vietā noteikt moratoriju

Krievija piektdien aicinājusi Vašingtonu noteikt moratoriju šo ieroču izvietošanai.

"Mēs esam ieteikuši ASV un citām NATO dalībvalstīm apsvērt moratorija izsludināšanu vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai," aģentūrai TASS pavēstījis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Šis moratorijs līdzinātos [Krievijas] prezidenta Vladimira Putina jau izziņotajam, ka gadījumā, ja Savienotās Valstis neizvietos šos ieročus zināmos reģionos, tad Krievija arī atturēsies no šādas rīcības," piebildis Rjabkovs.

Viņš paudis šaubas par Līdzšinējiem NATO solījumiem neizvietot Eiropā vidēja darbības rādiusa kodolraķetes.

"Līdz šim arī aptaujās NATO dalībvalstis mums apliecinājušas, ka nav plānu par šādu kodolieroču iespējamo izvietošanu. Taču šos apliecinājumus nevar uztvert kā garantijas (..). Alianse iepriekš atkārtoti pārkāpusi pašas solījumus un mainījusi savus plānus," norādījis ministra vietnieks.

Par ko strīdas Krievija un ASV?

Kā piektdien norādīja Pompeo, "Krievija nav atgriezusies pie pilnīgas un pārbaudāmas [līguma] ievērošanas, iznīcinot savu raķešu sistēmu, kas līgumam neatbilst".

Baltais nams šogad bija uzsācis sešu mēnešu procedūru, lai izstātos no vienošanās.

Drīz pēc tam arī Maskava sāka izstāšanos, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Krievija oficiāli aptur dalību līgumā.

ASV jau iepriekš norādījušas, ka INFT dod brīvu vaļu citām valstīm, arī Ķīnai, attīstīt savas vidēja darbības rādiusa raķetes.

ASV un Ķīnas attiecību spriedze, un jo īpaši tirdzniecības karš un strīdi ap jūras teritorijām, šonedēļ bija centrālais jautājums ASEAN sanāksmē Bangkokā, kur Pompeo izklāstīja ASV stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam centienos stāties pretī Ķīnas ekonomiskās un militārās varas pieaugumam Āzijā.

Pompeo sacīja, ka ASV "tiecas pēc jauna laikmeta bruņojuma kontroles jomā, kas sniegtos tālāk par pagātnes divpusējiem līgumiem", vienlaikus aicinot Pekinu pievienoties diskusijām.

"Savienotās Valstis aicina Krieviju un Ķīnu pievienoties mums šajā iespējā, lai sniegtu reālus drošības rezultātus mūsu valstīm un visai pasaulei."

INFT bija viens no diviem nozīmīgākajiem ASV un Krievijas bruņojuma līgumiem. Otrs ir Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START), ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju.

Šī līguma termiņa beigas ir 2021.gadā, un, kā šķiet, nedz Maskavā, nedz Vašingtonā nav politiskās gribas to pagarināt.

Ķīna jau noraidījusi ASV aicinājumus nākotnē pievienoties START.

Līdz ar INFT izjukšanu vairojas bažas, ka var sākties jauns bruņojuma izvietošanas laikmets.

Putins jau pērn pavēstīja par plāniem attīstīt jaunu bruņojumu, arī vidējā darbības rādiusa uz zemes bāzētu raķeti un uz zemes bāzētu versiju raķetēm "Kalibr", kuras jau veiksmīgi izmanto flote un kas izmēģinātas Sīrijā.

ASV un Krievijai pieder 90% globālā kodolarsenāla, liecina Ārlietu padomes aplēses.

"Līguma gals var izraisīt jaunu kodolbruņojuma sacensību," brīdina padome.

Uz augšu