Koalīcijas attīstības komiteja nodokļu politikas jomā vērtēs, kāda ir fiskālā rocība iespējamiem soļiem 2020.gada budžetā saistībā ar neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanu, iniciatīvu nekustamā īpašuma nodokļa jomā un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu divās nozarēs, pastāstīja attīstības komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
TV3 šovakar vēsta, ka, saskaņā ar neoficiālām ziņām, PVN samazināšanu varētu vērtēt restorānu un grāmatu tirdzniecības jomās. Tomēr viens no strīdīgākajiem jautājumiem ir Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījums palielināt minimālo algu līdz €500.
Vaicāts par iespējamajām izmaiņām sīkāk, Zakatistovs skaidroja, ka vēl nav zināms, vai tās tiks īstenotas, jo tas būs atkarīgs no fiskālās telpas jeb finanšu iespējām valsts budžetā.
Koalīcijas attīstības komitejā šodien izskanējis viedoklis, ka nākamā gada fiskālā telpa būs ar mīnusa zīmi, proti, brīvu naudas līdzekļu nav, tādēļ nākamā gada valsts budžets būs jāskata kā izdevumu pārskatīšanas budžets. Tas attieksies uz pilnīgi visām ministrijām.
Atis Zakatistovs šodien norādīja, ka Finanšu ministrijai (FM) lūgts sagatavot dažādus scenārijus par neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanas iespējām gan nākamgad, gan trīs gadu griezumā. Tāpat koalīcijas attīstības komiteja tālāk izskatīs atsevišķas iniciatīvas NĪN jautājumā nākamgad, kā arī tiek gatavots iespējamais piedāvājums samazinātā PVN piemērošanai divām nozarēm no 2020.gada, skaidroja Zakatistovs.
FM parlamentārais sekretārs gan precīzāk neiezīmēja iespējamās izmaiņas attiecībā uz NĪN un PVN, apstiprinot, ka
negrib nevietā dot konkrētas cerības, ja aprēķini tomēr parādīs, ka fiskālās telpas ierobežojumi neļaus īstenot attiecīgos plānus.
Politiķis arī norādīja, ka par nākamā gada budžetu tiek domāts drīzāk kā par izdevumu pārskatīšanas budžetu un šajā jautājumā atsevišķa sanāksme paredzēta 20.augustā.
Ja tiks panākta vienošanās par korekcijām nodokļos, tās tiks īstenotas atbilstoši pieejai, kas ļautu dot labumu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam reizē ar iespējami zemāko fiskālo ietekmi uz budžetu, skaidroja Zakatistovs.
Viņš arī pavēstīja, ka attīstības komitejā pieņemta kopēja nostāja, ka, gatavojot 2020.gada valsts budžetu, valdību veidojošās partijas savstarpēji sadarbosies un nākamā gada budžets būs kopdarba, nevis savstarpējās sacensības rezultāts.
Iepriekš vairāk no Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem izskanējis atbalsts priekšlikumiem par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro no 2020.gada. No vairākiem koalīcijas politiķiem gan izskanējusi piesardzīga vai nosacīti skeptiska nostāja par iespējām tik plašas izmaiņas veikt jau nākamgad.