Klimata pārmaiņas nākotnē var pasliktināt dzīves kvalitāti, brīdina zinātnieki

FOTO: Reuters/ScanPix

Jauns zinātnieku publiskots ziņojums liecina, ka pasaules iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no klimata. Vairāku miljonu cilvēku dzīve būs atkarīga no tā, vai viņi būs gatavi mainīt savu skatījumu uz ekoloģiju, kā arī pārtikas produktu ražošanu. Zinātnieki brīdina, ka klimata pārmaiņas būtiski var pasliktināt dzīves kvalitāti nākotnē.

Zemes iedzīvotāju skaits pieaug – līdz ar to pieaug arī planētas resursu lietojums. Tuvākajā nākotnē šāda tendence turpināsies, un problēma ir tajā, ka planētas resursi nav neierobežoti. Tajā skaitā ir ierobežotas arī zemkopībai derīgās zemes platības. Tieši tāpēc Starptautiskā ANO klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC) ceturtdien publicējusi ziņojumu, kurā pētīts, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šīs zinātnieku grupas uzmanības centrā šoreiz nonāca jautājums par klimata pārmaiņu ietekmi uz augsni un mežiem, kas savukārt arī veicina klimata pārmaiņas. Pie šā ziņojuma vairāk nekā divus gadus strādāja 103 speciālisti no 52 pasaules valstīm.

Zemes klimatu gaida pārmaiņas

Ceturtdien publicētais ziņojums iezīmē visai drūmas prognozes cilvēces nākotnei. Gadījumā, ja globālā gaisa temperatūra vidēji paaugstināsies par vairāk nekā diviem grādiem, kas Parīzes klimata līgumā ir maksimālā noteiktā robeža, tad ievērojama daļa auglīgās zemes kļūs par tuksnesi. Savukārt visā pasaulē pārtikas produktu audzēšanai kā lielākais apdraudējums ir noteikti ekstremāli laika apstākļi, to vidū arī postoši sausuma periodi.

Kopumā aina tiek iezīmēta drūmās krāsās. Ziņojuma autori gan uzver, ka viņu rekomendācijas var palīdzēt izvairīties no paša sliktākā scenārija īstenošanās.

“Ceru, ka mūsu veidotais ziņojums kaut kā ietekmēs to, kā cilvēki nākotnē izmantos zemes sniegtās iespējas, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Gribētos ticēt, ka arī tas ietekmēs politiķus, kuri beidzot sāks atbalstīt dažādas iniciatīvas saistībā ar augsnes izmantošanu, kā arī nodrošinās stabilas pārtikas produktu ražošanas sistēmas,” intervijā “Deutsche Welle” sacīja Ališers Mirzabajevs, kurš ir viens no ziņojuma autoriem.

Tiek norādīts, ka cilvēku dzīves kvalitāte ir tiešā veidā saistīta ar klimata pārmaiņām – pasliktinoties situācijai klimata jomā, pasliktināsies arī pārtikas kvalitāte, kas savukārt var radīt dažādu slimību uzplaiksnījumus, kā arī izraisīt pat badu plašos reģionos.

CO2 absorbētāji un citi cilvēka sabiedrotie

Augsne un meži ir ideāli cilvēka sabiedrotie cīņā pret klimata pārmaiņām. Tie pilda absorbētāju funkciju – uzsūc sevī oglekļa dioksīdu un rada šķēršļus CO2 izmešu nonākšanai atmosfērā. Tomēr, kā norāda Barons Džozefs Ors, kurš ir ANO konvencijas cīņā pret Zemes kļūšanu par tuksnesi galvenais eksperts, neprasmīga resursu vadība ir mainījusi situāciju uz mūsu planētas. Viņš pauž, ka tieši meži un augsnes ir kļuvuši par galveno faktoru, kas mainījis klimatu.

Tā, piemēram, aptuveni 70% sauszemes netiek izmantotas pārtikas produktu audzēšanai, kā arī cita veida cilvēku vajadzību apmierināšanai. Tas viss rada situāciju, ka atmosfērā nonāk daudz dažādu gāzu izmešu. Pirmkārt, tas notiek koku trūkuma dēļ – pēc Ora teiktā, zemkopībai “ir jāuzņemas vaina par 70% mežu izzušanu no mūsu planētas”.

Tāpat tiek bieži ignorēts fakts, ka tādas ekosistēmas kā pļavas un savannas ir ārkārtīgi svarīgas stabilam klimatam. Tās ir plašas teritorijas, kurās nav ne koku, ne arī krūmu. Arī pļavas pilda oglekļa dioksīda absorbētāju funkcijas. Vēl jo vairāk – tās ļauj nodarboties ar zemkopību, neizcērtot kokus.

“Kamēr mēs visi esam norūpējušies par kokiem un mežiem, lielu uzmanību vajadzētu veltīt arī pļavām un savannai,” saka Starptautiskā Savvaļas fonda (WWF) pārstāvis Žuans Kampari.

Pārtikas produktu ražošana un klimats

Jaunais zinātnieku ziņojums skaidro, ka pārtikas produktu ražošanas pašreizējais modelis vienlaicīgi ir gan klimata pārmaiņu upuris, gan arī aktīvi tās veicina. Agrokultūras ražas jau tuvākajā nākotnē samazināsies, bet cenas – palielināsies. 2050. gadā graudaugu produktu cenas varētu būt par 30% lielākas nekā pašlaik. Savukārt, saglabājoties pašreizējiem kaitīgo izmešu apjomiem, kas nonāk atmosfērā, ASV vien tuvākajos 60 gados graudaugu raža var samazināties pat par 80%, salīdzinot ar šo gadu.

Tāpat atmosfērā paaugstinātā CO2 izmešu koncentrācija negatīvi ietekmē pārtikas produktu kvalitāti, samazinot to enerģētisko vērtību. Jau pašlaik, pēc zinātnieku aprēķiniem, 821 miljons cilvēku visā pasaulē cieš no bada, bet 1,5 miljardi cilvēku no pārtikas vairs negūst organismam svarīgos mikroelementus, kā dzelzi vai cinku.

Laiks mainīt attieksmi pret klimatu un tā pārmaiņām

IPCC ziņojums ir paredzēts, lai ne tikai brīdinātu par iespējamajām briesmām planētai, bet arī aicinātu cilvēci rīkoties – tāpat atgādināt, ka vēl viss nav zaudēts un ir iespēja sliktāko scenāriju novērst. Lai arī pasākumi, kurus nepieciešams sākt, katram reģionam ir atšķirīgi, pamatsoļi visā pasaulē ir vienādi – jāveic optimizācija pārtikas produktu ražošanā, kā arī jāreabilitē vairāk nekā divus miljardus hektāru augsnes, kas pakļauta deģenerācijas riskam.

“Ir nepieciešams apturēt mežu iznīcināšanu, kā arī rūpīgi izmantot jauniegūtās zemes, piemēram, no pļavām, zemkopībai,” norāda Kampari.

Vēl viens solis, kas ir ļoti aktuāls visiem planētas reģioniem – atteikties no vienveidīgas kultūras audzēšanas plašās teritorijās. Ir nepieciešams atgriezties pie augu un kultūru daudzveidības. Tas ļauj augsnei labāk uzsūkt oglekļa dioksīdu, kā arī novērš zemes eroziju. Tāpat, plašā teritorijā audzējot vairākas graudaugu kultūras, paaugstinās arī ražīgums. Līdz ar ražīgumu attiecīgi – paaugstinās arī iedzīvotāju dzīves līmenis.

Kā norāda eksperti, pasaule ir nonākusi situācijā, kad izmaiņas ir veicamas ne tikai pilsoniskā, bet jau politiskā līmenī, tāpēc ļoti daudz kas ir atkarīgs no politiķu lēmumiem. Jau šodien ir nepieciešamas konkrētas darbības. Jāņem vērā, ka pārmaiņām ir jānotiek visās sabiedrības dzīves sfērās, to vidū arī finanšu sektorā un veselības aprūpē.

Joprojām pastāv dažādas pretrunas starp mēģinājumiem paaugstināt dzīves līmeni kādā konkrētā valstī, tajā pašā laikā atstājot nemainīgu apkārtējo vidu. Tomēr 21. gadsimtā šādām pretrunām vairs nav vietas,” pauž Kampari.

Uz augšu