Ar bumerangu pa pieri

FOTO: kolāža

Šos vārdu plūdus kopējā konteksta iezīmēšanai un lasītāja apziņas ievirzīšanai vēlamajā gultnē iesākšu ar vienas no savām mīļākajām muzikālajām apvienībām – grupas “Zaķis” vārdiem: “Tā gaisma nav gaisma tuneļa galā, tā ir apziņa, ka esam di**ā...” Tad nu tā.

Grūti objektīvi izvērtēt, kur sākas personīgās izaugsmes un beidzas apkārtējās degradācijas, tomēr jāteic, ka pēdējo gadu laikā vilšanās sabiedrībā augusi ģeometriskā progresijā. Ja nezināt, kas ir ģeometriskā progresija, iesaku tālāk nelasīt, jo vieglāk nepaliks. Ikreiz, kad šķiet, ka nācijas idiotisma koeficients sasniedzis Everestu, nākas atcerēties, ka Visumā tomēr ir arī daudz augstāki un tālāki punkti.

Publiskajā telpā arvien biežāk tiek paceltas tēmas, kuru izprašanai vidusmēra iedzīvotājam vai nu nepietiek intelektuālās kapacitātes, vai arī – kas biežāk – vienkārši pietrūkst laika un vēlmes iedziļināties un pašam veltīt pilnvērtīgu izpētes darbu, lai tās izprastu. Pirmais no variantiem neprasa padziļinātu analīzi, bet otrais ir tas, ko vēlos nedaudz izķidāt. Otrajā gadījumā ir runa par lielāko daļu Latvijas un pasaules iedzīvotāju, kuru piesātinātajā ikdienā nav nedz laika, nedz intereses internetā izlasītās informācijas pārbaudīšanai patērēt papildu laiku. Respektīvi: izlasīju – noticēju. Tie ir tie cilvēki, kurus divdesmit gadus esi uzskatījis par intelektuāliem un gaišiem ļaudīm, bet tad vienā brīdī viņi “nošēro” internetos kaut ko tādu, ka tavas smadzenes pēkšņi cenšas izdalīt ar nulli.

Situācija vēl nebūt nebūtu tik skumja, kāda tā ir, ja pēc identiska scenārija šie paši interneta lietotāji būtu gatavi uzņemt arī katru nākamo par šo pašu tēmu iegūto informāciju. Piemēram: sākotnējais tā saucamais trauksmes cēlājs skaļi nokliedzas, cilvēki, kas uzņem svaigo informāciju, tai notic, tomēr pēc nedēļas, kad profesionāļi šos murgus zinātniski pamatoti apgāž, visi saprot, ka ir kļūdījušies, un atgriežas pie savām saprāta balsīm. Un tad mēs visi dzīvojam laimīgā saticībā, sadevušies rokās lēkājot pa āboliņa pļavām.

Diemžēl tā notiek tikai iedomu pasaulē, kamēr realitātē eksistē tāds fenomens kā “The Backfire Effect”. Latviskojot – tas ir tas spēks, ar kuru dzinēja cilindrā saspiestās gāzes maisījums speras atpakaļ uzliesmojot, kolīdz tam piešķilta dzirkstele. Gāzi var saspiest atkal un atkal, bet ik reizi tā šausies atpakaļ; jo straujāk saspiesta – jo spēcīgāks prettrieciens. Pārnesot šo ārā no dzinēja – tas speras tieši atpakaļ sejā jebkuram, kurš sniedz tev informāciju, kurai nepiekrīti. Proti, “The Backfire Effect” ir zinātniski pētīta parādība vai drīzāk – pat tīri cilvēcīga un emocionāla smadzeņu reakcija, kas paģēr, ka brīdī, kad tavu dziļāko pārliecību apstrīd pretrunīgi pierādījumi un fakti, tava sākotnējā pārliecība tikai nostiprinās.

Ja cilvēks kaut kur jau ieguvis pamatinformāciju, paspējis tai noticēt un ļāvis nosēsties muguras smadzenēs, tad jebkuru nākamo informāciju vai pat zinātniskus un visnotaļ neapstrīdamus pierādījumus, kas sākotnējo apgāž, viņš jau zemapziņā centīsies noraidīt, jo nevēlēsies atzīt, ka ir kļūdījies. Katri nākamie argumentētie pierādījumi tikai turpinās gāzt šaubu lavīnu un radīs arvien spēcīgāku pretreakciju. 

Manuprāt, lielisks piemērs šim fenomenam pavisam nesen bija novērojams “Memory water” piekritēju sociālo tīklu profilos. Sākotnēji neviens nebija runājis par to, ka ūdenim nav nekādu mistisku un pārdabisku spēju, bet tad ieradās Jānis Pļaviņš un paziņoja, ka ūdeni iespējams strukturēt un piešķirt tam papildu dziednieciskas īpašības. Tā kā Jānis bija pirmais, kurš pašmāju interneta vidē ko tādu paziņoja, likumsakarīgi, ka viņš ieguva salīdzinoši plašu atbalstītāju loku. 

Atbalstītāju loks bija tik lojāls, ka brīdī, kad TVNET publicēja diskusiju ““Dzīvais ūdens”: fakti pret izdomājumiem", kurā profesionāļi zinātniski pamatoti noguldīja ūdens atmiņas argumentus uz lāpstiņām, viņiem ieslēdzās “The Backfire Effect” un pārliecība par šarlatāna teikto vismaz dubultojās. Saprotams, ka arī šinī mirklī noteikti kāds lasītājs jau raksta ļoti trāpīgu komentāru, par to, kā par šo manu rakstu kāds ir samaksājis un tā ir nomelnošanas kampaņa. Tas tikai apstiprinās manu hipotēzi. 

Šis ir vien necils piemērs, bet diemžēl tādu ir daudz. Piemēram – 5G radīts tikai tāpēc, lai visus aplipinātu ar vēzi. Skaidrs, ka Aldim Gobzemam ir pilnīga taisnība un dzīvot Latvijā nekad nav bijis tik sūdīgi kā šobrīd. Saprotams, ka vēja ģeneratori iznīcinās vietējo sikspārņu populāciju un piebiedēs laukiem neauglību. Zināms, ka lidmašīnas izkaisa pār Eiropu ķīmiskās trases, kuras indē un padara par gejiem visu vecās pasaules populāciju. Protams, vienīgais pareizais veids, kā mūsdienās dzemdēt bērnu, ir darot to mājās bez jebkādas medicīniskas uzraudzības – ka tikai pa rokai dzintara krelles. Skaidrs, ka Evija Vēbere ir talantīga vokāliste un viņu, neraugoties uz skauģu nelabvēlību, gaida spoža nākotne pasaules mērogā. RIGVIR patiesībā ir īstas zāles un ārstē pilnīgi visus vēžus. Saprotams, ka bērnu vakcinēšana domāta, nevis lai izvairītos no saslimšanas, bet gan lai bērns dabūtu autismu – tā ir “Big Pharma” sazvērestība. Zeme patiesībā ir plakana un NASA mums visus šos gadus melojusi, izplatot maldu video par cilvēku nosēšanos uz Mēness. Nu, un Andris Kivičs patiesībā ir pārprasts intelektuāls atturībnieks un domas dižgars, kurš ir Latvijā līdz šim nepārspēts trejdekšņa virtuozs.

Ticu, ka arī šis raksts daudzos nostiprinās pārliecību par saviem nesatricināmajiem uzskatiem, tomēr – ja kaut viena no muļķībām, ko minēju iepriekšējā rindkopā, šķiet klaji idiotiska, silti iesaku padziļināti painteresēties arī par tām, kuras tur šķiet liekas. Galvenais – kad uzdod interneta pārlūkam jautājumu, centies to uzdot maksimāli neitrāli, neietērpjot jautājumā daļu no atbildes, kurai esi noticējis. 

Uz augšu