Pētījums: Vidējā alga "uz rokas" ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos

FOTO: Publicitātes foto

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos. 

"Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence -jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem," stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš. "Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem." 

Atalgojuma pieaugums pagājušajā gadā visstraujākais bijis valsts un pašvaldību sektorā, gandrīz 11% - sasniedzot 821 eiro. Tāpat algas par gandrīz 7% augušas vietējos privātā sektora uzņēmumos, sasniedzot 907 eiro, starptautiskos privātā sektora uzņēmumos, kur vērojams augstākais atalgojums, tā kāpums bijis mērenāks – 4% (algai sasniedzot 1057 eiro). 

Pagājušā gada laikā neto darba samaksa pieaugusi gandrīz visās biznesa nozarēs. Visstraujākais atalgojuma kāpums bijis nozarēs, kurās vidējā darba alga ir salīdzinoši zema, piemēram, veselības un sociālā aprūpe (13%), izglītība (9%), kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (8%).

Analizējot atalgojumu pēc uzņēmumu pārstāvētā biznesa sektora,augstākais vidējais neto atalgojums jau vairākus gadus ir tādās nozarēs strādājošajiem kā IT un finanses, ķīmiskā rūpniecība un farmācija, kā arī telekomunikācijas. Savukārt mazākas algas – izglītības, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas jomā. 

Komentējot darba tirgus situāciju, „SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis 

Gašpuitis prognozē: „Šogad vidējās darba samaksas pieaugums visās nozarēs turpināsies, tiesa, var parādīties spilgtākas atšķirības tempā. Pieaugums varētu palēnināties no 8.4% kāpuma pērn līdz 7% šogad, bet bruto darba samaksa gada beigās jau sasniegt 1100 eiro." 

Latvijas algu un atlīdzību pētījuma metodoloģija: kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte

Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – algas.lv. Papildus interneta aptaujas datiem no darba ņēmējiem, tika apzināti darba devēji, noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Pētījuma dati tika iegūti no 2018. gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 24 tūkstošiem respondentu. 

Vairāk par pētījuma rezultātiem un analīzi iespējams uzzināt biznesa žurnāla "Kapitāls" maija numurā. 

Algu un atlīdzību pētījuma galvenais mērķis ir atspoguļot dažādās amatu kategorijās strādājošo atalgojuma līmeni un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās "aplokšņu algas". 

Lai savu šā brīža atalgojumu konkrētajā amata pozīcijā salīdzinātu ar citiem šīs profesijas pārstāvjiem, kā arī kļūtu par nākamā atalgojuma pētījuma dalībnieku, ikviens ir aicināts piedalīties anonīmā atalgojuma aptaujā: www.cv.lv/algas. 

FOTO: Publicitātes foto

Raksts tapis sadarbībā ar "Smart HR", kas tieši pēc nedēļas, ceturtdien, 22. augustā rīkos semināru "Smart HR Starter Kit", par ko plašāk var uzzināt šeit.

Uz augšu