Par Rīgas mēru ievēlēts Burovs
Papildināts

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs piedalās Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā tiks vēlēts Rīgas domes priekšsēdētājs.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR). Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 "Gods kalpot Rīgai" deputāti, četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" pārstāvji, trīs deputātu bloka "Rīgai!" biedri, kā arī 17 "Saskaņas" deputāti.

Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no "Latvijas attīstībai" un četras no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Četri "Vienotības" un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma. Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu.

Savā uzrunā pēc ievēlēšanas Burovs pateicās par atbalstu kolēģiem un arī savam konkurentam - Zepam.

Jaunais mērs uzsvēra, ka domes priekšsēdētājs nav kāda politiskā spēka līderis, bet pārstāv visas pašvaldības intereses, līdz ar to Burovs solīja vairāk būt politiski neitrāls. Viņš arī solīja, ka darīs visu, lai Rīgu padarītu par tādu pilsētu, ar kuru rīdzinieki var lepoties.

Burovs žurnālistiem norādīja, ka primāri centīsies atsākt normālu Rīgas domes darbu, bet viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem būs nākamā gada budžeta izstrāde. Tāpat, pēc viņa teiktā, pašvaldībai nopietni jāgatavojas "Rail Baltica" projekta īstenošanai galvaspilsētā.

Zeps neslēpa, ka vairumā opozīcijas kolēģu ir vīlies. Viņš norādīja, ka ir noslēdzies intensīvs divu mēnešu periods, kura laikā opozicionārus dažādi mēģinājis pārliecināt par to, ka bezdarbība nav labākais risinājums. 

"Var atrast 1000 iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt. Šobrīd smagākā vilšanās ir par to, ka ne paši ir gatavi kaut ko darīt, ne ļaut citiem," sacīja Zeps, neslēpjot, ka nākotnē sadarbība starp opozīciju varētu būt apgrūtināta.

Rīgas domnieki šovakar nepaspēja izlemt visus ar amatu sadali saistītos jautājumus, tāpēc rīt plkst.10 ir sasaukta vēl viena domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par vicemēra ievēlēšanu, kā arī par kandidātiem uz Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu amatiem.

Patlaban izskanējusī informācija liecina, ka vicemēra amatam tiks virzīta Anna Vladova (S), bet brīvostas valdes locekļu amatiem - Burovs un Sandris Bergmanis (S).

Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētāja amatam oficiāli tika izvirzīti divi kandidāti - opozīcijas politiķis Viesturs Zeps (LA) un līdzšinējais domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Mēra ievēlēšanai bija nepieciešama 31 no 60 deputātu balsīm. Burovam atbalstu bija solījuši 11 "Gods kalpot Rīgai" (GKR) biedri, četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" un trīs bloka "Rīgai!" pārstāvji. Vēl 17 balsis Burovam līdz šim bija solījusi "Saskaņa", taču partija vēl līdz svētdienas vakaram vilcinājās ar koalīcijas līguma parakstīšanu.

Tikmēr Zeps centās sev nodrošināt opozīcijas partiju balsis. Vistālāk sarunās par sadarbību Zeps ticis ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Ja "nacionāļi" Zepu atbalstītu, viņam kopā solītas vismaz 12 balsis.

Turpretim "Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija negrasījās atbalstīt nevienu no kandidātiem, jo uzskatīja, ka domei jāvirzās uz ārkārtas vēlēšanām.

Rīgā mēra amats bija brīvs kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem bija laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būtu jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.

Uz augšu