Citplanētu okeānos varētu būt vairāk dzīvības nekā Zemes ūdeņos

Apdzīvota eksoplanēta mākslinieka interpretācijā.

FOTO: pixabay.com

Zeme ir vienīgā zināmā planēta visumā, uz kuras eksistē dzīvība, tomēr jauns pētījums liecina, ka dažas attālas planētas varētu pārspēt mūsu zilās planētas ūdeņu bioloģisko daudzveidību.

Tas nav tāpēc, ka uz citām hipotētiski apdzīvojamām eksoplanētām nav cilvēku (tiesa, Zemes bioloģiskajai daudzveidībai klātos krietni vien labāk, ja mūsu nebūtu). Drīzāk planētas potenciālu dzīvības eksistencei var ietekmēt tas, kā okeāni izplata barības vielas apkārt planētai.

“NASA dzīvības meklējumi kosmosā ir koncentrēti uz tā saucamās apdzīvojamās zonas planētām, kuru vidū ietilpst tās planētas, uz kurām varētu eksistēt šķidra ūdens okeāni. Tomēr ne visi okeāni ir vienādi apdzīvojami – daži no tiem ir labāk piemēroti dzīvībai, bet citi mazāk. Tas atkarīgs no to globālās cirkulācijas veida,” pētījuma prezentācijā skaidroja ģeoloģe Stefānija Olsone.

Viens no cirkulācijas modeļiem ir “augšupcelšanās”, kas varētu būt dzīvības atslēga ūdeņos. Šis modelis veidojas tad, kad ar uzturvielām bagāts ūdens paceļas līdz okeāna virsmai, kur mīt fotosintēzes planktons. Tas savukārt barojas ar šīm uzturvielām un rada organiskus savienojumus, kas pabaro lielākus organismus, kas savukārt kļūst par barību vēl lielākiem organismiem un tā tālāk.

Barības ķēdes locekļi mirst un sapūst, bet atliekas nogrimst okeāna dibenā, kur tās atkal sagrābj straume un paceļ līdz virsmai, aizsākot visu ķēdes procesu no jauna.

Pateicoties šai efektīvajai zemūdens apmaiņas sistēmai, bioloģiskā daudzveidība uz Zemes plaukst un zeļ. Īpaši piekrastes reģionos.

Tāds pats modelis varētu būt piemērots arī uz eksoplanētām, kas nozīmē to, ka planētas ar šķidra ūdens okeāniem un šo “augšupcelšanās” modeli varētu uz sevis uzturēt plašu bioloģisko daudzveidību.

Lai noskaidrotu, kas vajadzīgs, lai okeānā veidotos “augšupcelšanās”, zinātnieki izmantoja NASA simulatoru “ROCKE-3D”, ar kuru viņi pārbaudīja atmosfēriskos un ģeoloģiskos faktorus, kas piedalās okeāna straumju veidošanās procesos.

“Mēs atklājām, ka lielāks atmosfēras blīvums, zemāks atmosfēras rotācijas ātrums un kontinenta tuvums kopā veicina “augšupcelšanās” procesu. Tālāk mēs pieņemam, ka Zeme varētu nebūt optimāli apdzīvojama, proti, uz citas hipotētiskas planētas dzīvībai varētu klāties vēl labāk,” teica Olsone.

Lai arī uz 4000 zināmajām eksoplanētām šādi apstākļi neeksistē, tomēr šis pētījums nākotnē varētu mainīt to, kā zinātnieki aplūko jaunas eksoplanētas. Ideālā gadījumā nākotnes zinātnieku paaudzes varētu radīt teleskopus, ar kuriem varētu labāk analizēt planētu atmosfēras blīvumu un rotācijas ātrumu. Tas savukārt ļautu ātrāk noteikt, vai uz planētas eksistē dzīvība.

Uz augšu