Kandidāts LU rektora pienākumu izpildītāja amatam uzrunāts vien pirms pāris dienām

LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā, iespējamais rektora pienākumu izpildītājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube, uzrunāts vien piektdien, norādīja Straube.

Viņš sacīja, ka priekšlikums Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) izskanēja pagājušajā piektdienā un viņš tam piekritis. Atbildēt, kādēļ uzrunāts Straube, ja iepriekš uz šo amatu tika virzīts augstskolas profesors Juris Borzovs, viņš nevarēja, sakot, ka "dzirdējis vien runas" un komentēt ministres piedāvājumu plašāk nevar.

Iepriekš vēstīts, ka valdībā iesniegtais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekts "Par Latvijas Universitātes (LU) rektoru" paredz Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā par rektora pienākumu izpildītāju iecelt Borzovu, tomēr ministrija arī pieļauj iespēju šos pienākumus uzticēt Straubem.

Ministre nenoliedza, ka valdībā iesniegtajā rīkojuma projektā, kurā pašlaik norādīts, ka Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā par rektora amata pienākumu izpildītāju kļūtu Borzovs, tiks viestas izmaiņas, kas piedāvātu rektora amatā virzīt Straubi.

Ministru kabineta darba sēdes kārtībā ir iekļauts jautājums par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā, kas nozīmē, ka valdība par Muižnieka likteni izšķirsies jau šodien.

Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LU rektora vietas izpildītāja amatam pēdējo nedēļu laikā izskatīti un uzrunāti vairāki cilvēki, taču viņi esot atteikušies ieņemt šo amatu. Stāties amatā bija piekritis Borzovs, tomēr tagad rektora vietas izpildītāja amatā varētu stāties Straube.

Balstoties uz Valsts kancelejas paustajām bažām par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.

Valsts kancelejas juriste valdības sēdē skaidroja, ka kanceleja sniedz tikai juridisko viedokli, bet lēmumu jāpieņem valdībai. Kancelejas juriste gan secināja, ka pamatā visa IZM argumentācija balstās uz apsvērumiem pieņēmumu formā, uz kuriem Ministru kabinets balstīties nevar. Viņi norādīja, ka ir divas iespējas - rīkojuma projektu labot vai arī ministriem jābalso un jāpieņem konkrētu lēmumu.

"Attīstībai/Par" ministri otrdien aicināja vēl nelemt par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, bet gan lemt tad, kad tiesību akts tiktu sagatavots tiesiski. Šim viedoklim pievienojās "Jaunās Vienotības" un "KPV V" ministri. Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ministri atbalstīja IZM sagatavoto rīkojuma projektu.

Premjers piedāvāja šo jautājumu sadalīt un otrdien nelemt par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, bet lemt par otro jautājumu, kas nosaka, ka IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 17.decembrim sagatavo un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) iesniedz izskatīšanai konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Ministri šo priekšlikumu atbalstīja.

IZM rosinājusi neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc tās domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

LU, kopš IZM lūdza Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sniegt atzinumu par vēlēšanu tiesiskumu, ir noliegusi visus tai piedēvētos pārkāpumus un pat pieaicināja divus zvērinātu advokātu birojus veikt neatkarīgu atzinumu. Juristi norādīja, ka LU neesot būtiski pārkāpusi Augstskolu likumu un LU Satversmi, lai Muižnieku neapstiprinātu amatā.

LU vairākkārtīgi ziņoja, ka gadījumā, ja Muižnieks netiks apstiprināts rektora amatā, lēmums tiesas ceļā tiks apstrīdēts.

Uz augšu