Bailes par "Brexit" arī otrā planētas malā jeb kā Folklendu salas gatavojas 31. oktobrim

Skats uz Folklendu salu pilsētu Stenliju

FOTO: Reuters / Scanpix

Lielbritānijai piederošās Folklendu salas, kas atrodas dienvidu puslodē, relatīvi tuvu Dienvidamerikas tālākajam dienvidu punktam, arī gatavojas „Brexit”, kas notiks 31. oktobrī. Kā vēsta britu medijs „The Guardian”, bažas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās ir sasniegušas arī vietas otrā planētas pusē.

Raugoties vēsturē, Folklendu salu ekonomika agrāk bija atkarīga no aitu eksporta, bet mūsdienās par galveno eksporta preci ir kļuvušas zivis un jūras produkti.

Stjuarts Voless ir vīrs, kura priekšteči salā ieradās 19. gadsimta vidū, un viņa ģimenes locekļi bija liecinieki tam, kā sala spēja pārveidoties un pielāgoties jauniem apstākļiem – no nozīmīgas Britu impērijas teritorijas kļūstot par vienu no svarīgākajiem punktiem jūras produktu eksportā.

Mūsdienās Volesam un viņa ģimenei gan nav daudz laika atcerēties par to, kā bija pagātnē, jo Folklendu salas ir jauna drauda priekšvakarā, kas var būtiski ietekmēt salu ekonomisko situāciju – tas ir bezvienošanās „Brexit”.

177 gadu laikā, kopš Volesa ģimene ieradās Folklendu salās, tās preču galvenais mērķis bija Lielbritānija. Tomēr laika gaitā uz salas saražotā produkcija tiek eksportēta arī uz citiem galamērķiem Eiropas Savienībā.

„Jūras veltes ir tās, kas visvairāk silda un ietekmē mūsu ekonomiku,” saka Voless, kurš pirms trim desmitgadēm dibināja uzņēmumu „Fortuna Fishing”. Viņš norāda, ka 82% no nozvejotajām zivīm tiek eksportētas uz Spāniju, pēc tam būtiska daļa zivju tiek eksportēta uz ASV, Dienvidāfikas Republiku, visbeidzot – Lielbritānijā nonāk vien 2,3% zivju. Līdz ar to Voless ir noraizējies par to, kas notiks pēc tam, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies bez vienošanās.

„Mēs jau vairāk neko nevaram izdarīt, britu tauta jau tā izlēma. Bet tas, ko mēs varam darīt – runāt par to, kā tas potenciāli var ietekmēt mūs nākotnē. Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, tad mūsu zivīm tiks noteikti 18% muitas tarifi uz Eiropas Savienību. Tas noteikti atstās nopietnas sekas uz mūsu ekonomiku,” saka Voless.

Folklendu salu iedzīvotāji ļoti rūpīgi izvēlas vārdus, kādos runāt par „Brexit”, – tā uz salas ir ārkārtīgi jūtīga tēma.

Tas ir skaidrojams ar to, ka Folklendu salām, lai arī tās formāli ir daļa no Lielbritānijas, nebija iespēja piedalīties referendumā un izteikt savu viedokli, vai jāpaliek Eiropas Savienībā vai ne. Folklendu salu iedzīvotājiem, esot Lielbritānijas aizjūras teritorijā, nav iespējas arī balsot citās Lielbritānijas vēlēšanās.

Atsevišķi Folklendu salu politiķi norāda, ka viņi ir gatavi veikt sarunas par jaunu „pēcbreksita” vienošanos ar Eiropas Savienību.

„Ja notiks bezvienošanās „Brexit”, tad no tā cietīsim mēs. Lai mēs varētu turpināt eksportu uz Eiropas Savienību, būs nepieciešama atļauja no Londonas, būs jāmaksā lieli muitas tarifi. Mēs vēlamies veikt neatkarīgas sarunas cerībā panākt jaunu vienošanos par to, kā dzīvot pēc „Brexit”,” sacīja Folklendu salu galvenais politiskais padomnieks Ričards Hislops.

„Faktiski visi mūsu jūras produkti tiek eksportēti uz Vigo Spānijā,” saka Teslina Barkmane, kura ir Folklendu salu iedzīvotāja jau sestajā paaudzē, un viņa ir viena no personām, kas iestājas par jaunas vienošanās panākšanu.

Barkmane skaidro, ka aptuveni trešā daļa no Spānijā importētajiem kalmāriem nāk tieši no Folklendu salām.

Bezvienošanās „Brexit” dēļ darbu varētu zaudēt arī 6000 cilvēku, kuri ir saistīti ar Folklendu salu zivju rūpniecību, kā arī ar eksportu uz Spāniju. Barkmane pauž, ka ar Vigo reģistrētajiem uzņēmumiem ir noslēgti vairāku miljonu mārciņu vērti līgumi, kurus, iespējams, būs nepieciešams lauzt.

Pašlaik Folklendu salās ir viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem uz vienu personu pasaulē – tas ir 12. vietā, esot starp Norvēģiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Folklendu salas zivju rūpniecībai aktīvi pievērsās pēc 1982. gada militārā konflikta, kad savas pretenzijas uz salām pieteica Argentīna, kas šīs salas dēvē par „Las Malvinas”. Šajā konfliktā dzīvību zaudēja 655 Argentīnas karavīri, 255 britu karavīri, kā arī trīs vietējie iedzīvotāji. Pēc konflikta Folklendu salu valdība sāka izdot zvejošanas kvotas salu apkārtnē esošajiem ūdeņiem, kas arī ļāva veikt ekonomisku uzrāvienu.

Tomēr ne visi Folklendu salu iedzīvotāji ir noskaņoti negatīvi. Viens no zivju rūpniecības nozares pārstāvjiem Rodžers Sfinkss uzskata, ka viens no veidiem, kā izvairīties no „Brexit” negatīvajām sekām, ir „nomainīt kuģiem karogus – no Lielbritānijas uz Spānijas karogiem”.

Tomēr kopumā salas pārstāvji ir pārliecināti, ka bezvienošanās „Brexit” būs iespēja sākt jaunas attiecības ar Eiropas Savienību, mēģinot veidot neatkarīgu tirdzniecības politiku, kas, iespējams, ļautu pasargāt Folklendu salu ekonomiku.

„Pircēji Eiropas Savienībā jau reaģē – pasūtījumi kļuvuši mazāki, ir liela neziņa, vai mēs turpināsim eksportu. Mēs esam samazinājuši arī cenas, bet tas nemazina neskaidrību par nākotni,” norāda Hislops.

Tiek norādīts, ka joprojām salu ekonomikā ārkārtīgi svarīga ir gaļas eksporta nozare. Hislops prognozē, ka pēc „Brexit” muitas tarifi varētu celties pat par 42%, kas negatīvi ietekmēs nozari.

Arī Voless prognozē, ka grūtākais ir tikai priekšā. „Zvejas kompānijas izmaiņas jutīs jau no pirmās dienas. Ja mums būtu iespēja kaut ko izmainīt, tad vajadzētu darīt visu, lai mēs neciestu. Tomēr es nedomāju, ka aizjūras teritoriju iedzīvotāju problēmas ir Londonas dienaskārtībā.”

Uz augšu
Back