Levitam taisnība, ka kaimiņos partijas finansē dāsnāk (10)

Re:Baltica
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Re:baltica

Patiesība – apgalvojums atbilst patiesībai, izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms.

Valsts prezidents Egils Levits kā vienu no savām prioritātēm min valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām. Šim mērķim 5 miljoni eiro paredzēti arī jaunā budžeta projektā. Levits norādīja, ka situācija Lietuvā un Igaunijā ir labāka – tur finansējums ir desmitreiz dāsnāks, salīdzinot ar naudu, ko partijām piešķir šobrīd. Re:Check pārbaude apstiprina, ka prezidentam ir taisnība un kaimiņos tiešām valsts partijām izmaksā krietni lielākas summas.

Partiju finansēšanas modeli mainīt šī gada sākumā rosināja Tieslietu ministrijas (TM) vadīta darba grupa. Finansējuma apjoms nav pārskatīts kopš 2012.gada, kad to pirmoreiz sāka izmaksāt.

TM darba grupa atsaucās uz 2015.gadā publicētu pētījumu, kurā, kā jau Levits norādīja, redzams, ka Igaunija un Lietuva partijām izmaksā teju desmitreiz lielāku summu. Kamēr Latvijā partiju finansēšanai tērē 612 tūkstošus eiro, Igaunijā maksāja 5,4, bet Lietuvā – 5,8 miljonus.

 

Lai pārliecinātos, ka summas kādu apstākļu dēļ kopš tā laika nav mazinājušās, Re:Check sazinājās arī ar atbildīgajām iestādēm Lietuvā un Igaunijā. Izrādās – finansējums pat nedaudz pieaudzis. Igaunijā pērn partijas kopumā saņēma 5 413 000 eiro, kas ir nepilnas deviņas reizes vairāk nekā Latvijā. Arī Lietuva pērn grozīja likumu, kā rezultātā desmit partijas šogad saņems jau kopumā sešus miljonus eiro, kas ir gandrīz desmitreiz vairāk nekā Latvijā.

Šobrīd Latvijā kārtību, kādā līdzekļus sadala, nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Naudu saņem visas partijas, kas vēlēšanās saņēmušas vismaz 2% balsu. Ik gadu par katru vēlētāju partija var saņemt 71 centu. Tas būtībā nozīmē, ka vēlētājs ar savu balsi kādai no partijām arī piešķir nelielu naudas summu. Likums arī regulē, kādiem mērķiem finansējumu drīkst tērēt (piemēram, telpu īrei, darba algām, iedzīvotāju informēšanai).

Tomēr, kā atklāja TM vadītā darba grupa, valsts finansējums veido tikai apmēram 20% no partiju ienākumu apjoma. Salīdzinājumam – Igaunijā tie ir 74% no partiju kopējiem ienākumiem.

Levits norāda – ja valsts nepiešķir pietiekošu finansējumu, pieaug partiju atkarība no privātiem sponsoriem, un tie, iespējams, sagaida no partijām konkrētas darbības. Arī agrākā prezidenta Andra Bērziņa izveidota darba grupa 2014.gadā šajā sakarā norādīja pat uz valsts sagrābšanas risku.

Savukārt TM darba grupa savā ziņojumā norādīja uz vairākām problēmām politisko partiju darbībā, kas, viņuprāt, saistāma ar finansējuma trūkumu. Piemēram, rodas iespaids, ka partijas aktivizējas tikai priekšvēlēšanu periodā, atstājot novārtā pastāvīgu un kvalitatīvu darbu ar sabiedrību un partijas biedriem. Tāpat grupa norādīja uz Latvijas Radio apkopoto informāciju, kas parāda – Latvijā nav partiju, kurās biedru skaits pārsniegtu 4000 cilvēku, kamēr Lietuvā ir četras, bet Igaunijā divas partijas, kurās ir pat 10 tūkstoši biedru.

Darba grupas ierosinājums bija piešķirt partijām 190 tūkstošus eiro un papildus vēl 10 eiro par katru partijas biedru, savukārt par katru balsi – ne mazāk kā 2 eiro.

KNAB norāda – lai tiešām mazinātu partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, būtu jāierobežo ziedojumu un biedra naudu apmērs.

Secinājums: Levitam taisnība, ka Lietuvā un Igaunijā politisko partiju finansēšanai atvēl desmitreiz lielāku naudas summu. Turklāt kaimiņvalstis finansējumu ir pārskatījušas un audzējušas, kamēr Latvijā summa palikusi nemainīga kopš 2012.gada, kad naudu sāka izmaksāt.

Komentāri (10)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu