“Latvietis nav atdalāms no karbonādes un personīgā auto” – transporta lietošanas paradumi un iespējas

FOTO: SIPA/Scanpix

Mobilitāte, vides ilgtspējība, arī veselība – tēmas, kas dažādos rakursus tiek apspriestas ik dienu, taču ne vienmēr tiek individualizētas, pieskaņojot tās personīgajam dzīves ritmam un ieguldījumam.

Neils Balgalis: Latvietis nav atdalāms no karbonādes un personīgā auto

Šie jautājumi tiek aktualizēti Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros - kampaņa Eiropā norisinās jau kopš 2002. gada, un tās uzstādītie mērķi nākotnē ir visai ambiciozi – līdz 2030. gadam pāriet uz bezizmešu transporta līdzekļu lietojumu pilsētas centrā un līdz 2050. gadam pilsētās vispār atteikties no transporta ar iekšdedzes dzinējiem.

Citu lielpilsētu pieredze

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka, lai gan vairākās Eiropas pilsētās, t.sk. Londonā, Parīzē, Milāna, Štutgartē, Briselē, Amsterdamā un Barselonā, tiek ieviestas zemo emisiju zonas un būtiski ierobežota transportlīdzekļu plūsma, ņemot vērā EURO emisijas standartus vai dīzeļdegvielas lietošanu, nevienā Latvijas pilsētā šobrīd šāda veida ierobežojumi nav noteikti.

Tajā pat laikā, Latvijā dīzeļdzinēju automašīnu daudzumam ir tendence pieaugt – ar dīzeļdegvielu darbināmu automašīnu skaits no 2010. līdz 2017. gadam pieaudzis no vienas trešdaļas līdz vairāk nekā pusei no visiem transportlīdzekļiem. Turklāt Latvijā gandrīz 80% no transportlīdzekļiem ir vecāki par desmit gadiem, kas pārsvarā rada lielāku piesārņojumu kā jaunāka izlaiduma gada transportlīdzekļi.

Citu valstu galvaspilsētas cīnās ar autotransporta plūsmu un gaisa piesārņojumu, ko tā rada, dažādi – piemēram, Madrides centrā darbojas aizliegums iebraukt ar vecām automašīnām (2010.g. dīzeļdegvielai un 2006. – dabasgāzes), Parīzē ir noteiktas stundas (mēneša pirmajā svētdienā), kad pilsētās centrā automašīnas netiek izmantotas vispār. Oslo tiek aktīvi paplašinātas gājēju zonas.

Kopenhāgenā, pateicoties ērtai infrastruktūrai vairāk kā puse iedzīvotāju ikdienā dodas uz darbu ar velosipēdu. Briselē izvietotas novērošanas kameras, lai varētu piemērot sodus zemu emisiju zonas pārkāpējiem. Zviedrijā, Horvātijā dīzeļdzinējiem ir paaugstināts transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN).

Latvijas iedzīvotāju transporta lietošanas paradumi šobrīd

Šobrīd VARAM izstrādā stratēģiju Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kur transporta sektora dekarbonizācija un resursu efektivitātes palielināšana ir viens no būtiskākajiem elementiem, taču vienīgie reālie stimuli šobrīd izvēlēties dabai draudzīgāku pārvietošanās veidu ir vien nelielās izmaiņas nodokļu politikā, kur kopš 2016. ir striktāki noteikumi, kas regulē CO2 līmeni automašīnas izplūdes gāzēs. Arī dažas pašvaldības veic pasākumus, kā bezmaksas stāvvietas (Rīga, Liepāja) vai iebraukšana īpaša režīma zonās (Jūrmala) elektromiobīļiem, kas ir pozitīva tendence.

Uz to, ka latviešiem būtu jāpārskata savi pārvietošanās paradumi, norāda arī VARAM nupat veiktais pētījums* par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Latvijā - tas atklājis, ka 49% Latvijas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar privāto automašīnu, kas ir viens no galvenajiem ogļskābās gāzes piesārņojuma avotiem pilsētās.

Tāpat pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji galvenokārt izvēlas pārvietoties ar privāto automobili, nevis videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem. Dati rāda, ka ar kājām ikdienā pārvietojas 26% Latvijas iedzīvotāju, ar sabiedrisko transportu pārvietojas 19% iedzīvotāju, un tikai 5% ikdienā kā transporta līdzekli izmanto velosipēdu.

Lielajās pilsētās - Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī - 52% aptaujāto ikdienā pārvietojas ar automašīnu, 29% respondentu - ar kājām, 14% iedzīvotāju izmanto sabiedrisko transportu, savukārt tikai 3% aptaujāto kā transporta līdzekli izmanto velosipēdu.

LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece Baiba Bela skaidro, ka pārvietošanās paradumu maiņa ir sarežģīts process, kas primāri atkarīgs no pieejamās infrastruktūras:

“Pārvietošanās paradumi ir ļoti saistīti ar ikdienas dzīves vajadzībām un to, ko piedāvā pieejamā infrastruktūra - cik tuvu vai tālu ir darbs, izglītības iestādes bērniem, dažādi pakalpojumi, cik ērts un pieejams ir sabiedriskais transports. Rīgas centrā viss ir kājām aizsniedzamā attālumā, sabiedriskais transports ir pietiekoši labs, daži punkti ir pietiekoši labi savienoti ar veloceliņu infrastruktūru (tomēr tā ir visumā slikti attīstīta).

Veloceļu infrastruktūra te ir izšķirošais atslēgas vārds. Velobraucēji un elektroskūteru braucēji ir bīstami gājējiem uz ietves – diez vai Rīgā būs tāds gājējs, kuru vismaz vienreiz nebūs pamatīgi pārbiedējis pilnā ātrumā, viegli skarot, garām aiztraucies riteņbraucējs.

Savukārt uz ielas ir bīstami riteņbraucējam, jo ielas ir šauras un satiksme intensīva. Es dzīvoju līdzās riteņbraucēju celiņam, kas sākas Valdemāra ielas galā un tupinās Skolas ielā – tur ir lieliska riteņbraucēju satiksme, rītos un vakaros arī ar rindām pie luksofora! Ne tik garām, kā Nīderlandē vai Dānijā, bet pilnīgi skaidri apliecina, ka cilvēki izvēlas braukt ar riteni, ja viņiem ir tāda iespēja!”

Svarīgākais paradumu maiņai - infrastruktūra

Atslēgas vārds paradumu maiņai gan pēc pētnieku, gan VARAM, gan pilsētas vides labiekārtošanas aktīvistu “Pilsēta cilvēkiem” domām ir tieši “infrastruktūra”, kas, lai gan parādās Rīgas plānošanas dokumentos jau 20 gadus senā pagātnē, joprojām nav redzama reālajā dzīvē.

Rīgas domes Satiksmes departaments gan apgalvo, ka šī jautājuma risināšanā notiekot aktīvs darbs. Pagaidām gan arī tikai dokumentu un plānu līmenī, norādot, ka visi ieteikumi un kritika šajā sakarā tiekot ņemta vērā, un jau nākamgad Bruņinieku ielas seguma atjaunošana tiks veikta ar veloinfrastruktūras izbūvi abos virzienos. Tāpat plānots izbūvēt divus trūkstošos posmus no centra Ķengaraga virzienā uz Krasta ielas un no Dienvidu tilta līdz Ķengaraga ielai. Esot izstrādāts arī Dzirnavu ielas būvprojekts, kas nākamgad jāīsteno.

Aktīvākie privātā auto lietotāji – vīrieši ar lieliem ienākumiem

Interesanti, ka, pēc VARAM veiktā pētījuma datiem, aktīvākie privātā auto izmantotāji ir vīrieši ar augstu ienākumu līmeni, ko Baiba Bela skaidro vienkārši ar dzīves līmeņa rādītājiem un sabiedrības uztveres standartiem:

“Uz šo jautājumu tā atbilde tomēr ir triviāla – jo turīgiem vīriešiem ir vairāk naudas, kā mazāk turīgām sabiedrības grupām, lai atļautos mašīnu. Neredzot visus rezultātus (piemēram, kāds ir turīgu sieviešu īpatsvars un ar ko viņas pārvietojas ikdienā), grūti komentēt. Arī Latvijā vidusšķiras sapnis - ģimene (vīrs+ sieva+ 2 bērni), privātmāja, mašīna un mājdzīvnieks, bija un droši vien joprojām ir pietiekami populārs – dzīvesstila žurnālu vai dzīvesstila rubriku varoņu izvēle un viņu dzīves portretējums to labi apliecina. Jāņem vērā arī, ka turīgiem vīriešiem mašīna nav tikai pārvietošanās līdzeklis, tas ir arī labklājības un statusa simbols.”

Pozitīvs grūdiens mobilitātes paradumu maiņai varētu būt arī jaunā VSIA Autotransporta direkcijas un AS “Pasažieru vilciens” uzsāktā informatīvā kampaņa “Pamēģini sabiedrisko!”, kas izveidota, lai motivētu Latvijas iedzīvotājus pārsēsties no privātā automobiļa sabiedriskajā transportā, tādējādi ne vien mazinot satiksmes sastrēgumus, bet arī ietaupot resursus un saudzējot vidi.Vieglo automobiļu skaita samazināšanos uz Latvijas ceļiem paredz arī Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija 2021.–2030. gadam. Jaunā koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta mugurkauls būs dzelzceļa transports, jo tieši vilciens ir transportlīdzeklis, kas paredzēts lielu masu pārvadāšanai.

“Pamēģini sabiedrisko!” - solis tuvāk lielākai mobilitātei un tīrākai videi

Kampaņa “Pamēģini sabiedrisko!” uzsākta neilgi pirms Starptautiskās dienas bez auto, kas tiks atzīmēta 22.septembrī. Kampaņas laikā ikviens Latvijas autovadītājs aicināts kaut vai tikai vienu reizi veikt ierasto maršrutu sabiedriskajā transportā un novērtēt tā sniegtās priekšrocības.

Izvērtējot savus pārvietošanās paradumus, ir jāņem vērā arī ilgtermiņa ieguldījums vides kvalitātes uzlabošanā. LU pētniece Baiba Bela arī uzsvēra, ka neapšaubāmi arī vairāk jārunā par videi draudzīgu dzīvesveidu un par brīvprātīgo vienkāršību – apzinātu atteikšanos no resursus patērējošām lietām un darbībām, samērojot savu dzīvesveidu ar mūsu planētas ekosistēmu robežām. Šogad Latvija jau aprīlī sasniedza to dienu, kad ir iztērējusi visus dabas ekosistēmas gada resursus, lai uzturētu patreizējo patēriņa līmeni un dzīvesveidu*. Domāšana ir jāmaina ne tikai attiecībā pret ikdienas mobilitāti, bet pret dzīvesveidu kopumā. Turklāt – gan personiskā patēriņa līmenī, gan lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī attīstības un infrastruktūras plānošanā.

“Kas ātrāks, zirgs vai mašīna?”

* Pētījums: Puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar privāto automašīnu http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27826

**Uzņēmums Global Footrpint Network, veicot ekoloģisko nospiedumu (Ecological Footprint) mērījumus, ik gadu nosaka laiku, kad pasaules un atsevišķu valstu līmenī tiek iztērēti gada dabas resursi – tiek mērīts iedzīvotāju pieprasījums pēc augu bāzes pārtikas un šķiedru produktiem, mājlopiem un zivju produktiem, kokmateriāliem un citiem meža produktiem, kā arī pilsētas infrastruktūras un mežu platību attiecība, lai noskaidrotu absorbētā oglekļa dioksīda emisijas no fosilā kurināmā daudzumu. 2019. gada 29. jūlijā pasaules mērogā jau tika izsmelti gada atjaunojamie dabas resursi un 30. jūlijā jau tika patērēts vairāk resursu, nekā planēta spēj saražot gada laikā. (https://www.overshootday.org/)

Uz augšu