/nginx/o/2019/08/22/12488825t1hbccc.jpg)
Pirms vairāk nekā mēneša Ilzes Spergas māte pārcieta insultu. Diagnozi gan sievietei noteica tikai pēc septiņām stundām Daugavpils slimnīcā, jo Rēzeknes slimnīcas ārsts Tihonovs nolēma atteikt viņai palīdzību. Šobrīd Ilze Sperga cīnās par taisnību un atzīst, ka bez jurista izglītības tas rit ļoti grūti, vēsta lsm.lv.
Pēc notikušā Sperga vērsās Latvija Ārstu biedrības aroda tiesā un citās atbildīgajās institūcijās, aicinot vērtēt ārsta Georgija Tihonova rīcību. Pārbaude veikta, bet institūcijām aizliegts izpaust meitai tās rezultātu; tas iespējams vien ar pacientes, Ilzes mātes, rakstisku atļauju.
Sperga uzsver, ka šādu mammas atļauju dabūt ir problemātiski, jo saistībā ar neseno insultu viņai ļoti svarīgi nesatraukties, tādēļ Ilze pēc iespējas mazāk vēlas mammu notiekošajā iesaistīt. Tikmēr to, ka sieviete tomēr drīkst rīkoties savā vārdā kā radiniece, norāda veselības tiesību eksperte Solvita Olsena.
"Šī atbilde, kas ir publicēta, publiski parāda, ka ne Veselības inspekcija, nedz Latvijas Ārstu biedrības, tie, kas rakstījuši vēstuli, nepārzina, kāda Latvijā eksistē tiesību sistēma cietušo pacientu aizsardzībai. Es domāju, no publiski izskanējušā, ka cilvēks, kas ir iesniedzis sūdzību, liecina, ka šis pacients pats pilnībā vairs slimības dēļ nespēj par sevi parūpēties.
Šādos gadījumos likums nosaka, ka par viņa tiesību aizsardzību rūpējas viņa pārstāvji, tie var būt arī viņa radinieki.
Katrā gadījumā šīm abām atbildīgajām institūcijām bija pienākums rīkoties, kā nosaka likums, un nodrošināt, ka šī cilvēka tiesības tiek aizsargātas. Bet man arī jāsaka, ka ļoti daudzu pacientu sūdzību lietās es kā advokāts sastopos ar katastrofālu nezināšanu. Un tas, protams, padara to cietušo pacientu situāciju vēl mazāk aizsargātu nekā, ja viņi ciestu tikai no ārstu kļūdām," stāsta Olsena.
Veselības inspekcija veikusi pārbaudi par Tihonova rīcību; pārbaudes rezultāti darīti zināmi Rēzeknes slimnīcai, taču Ilze un sabiedrība tos nevarot uzzināt, ja nav saņemta mammas piekrišana.
"Mēs saprotam to uztraukumu, kas ir pacienta ģimenei un tuvajiem. Bet pēc likuma fiziska persona pati ved savas lietas. Un, ja nevar, tad ir jānoformē notariāli apstiprināta pilnvara!" saka inspekcijas pārstāve Anita Slokenberga.
Kā Latvijas Ārstu biedrības Aroda tiesa atkratās no manis un iesnieguma?
— saprge (@saprge) September 18, 2019
Vienkārši.
Nez, kas man, privātpersonai, nepilnvarotai meitai, ne pat pašai pacientei (kas šobrīd vāji apzinās notiekošo un rakstīt nespēj), dos šos dokumentus? pic.twitter.com/7y1twriX8l