Inki upurējamos bērnus sazāļoja un nolika vulkānā, lai viņus nospertu zibens

Upurēta inku bērna atliekas.

FOTO: Reuters/ScanPix

Bioarheologs atklājis, ka Inki upurējamos cilvēkus, to skaitā arī bērnus, ar nolūku novietoja tādās vietās, kur bija vislielākā iespēja, ka upurus nogalinās zibens spēriens.

Arheologi izpētīja sešu bērnu atliekas, kas tika atrastas divos Peru vulkānos, lai noskaidrotu, kur šie bērni dzīvojuši. Viņi atklāja, ka bērni ar nolūku bija novietoti uz īpašām upurēšanas akmens platformām tādās vietās, kurās bieži sper zibens.

“Balstoties uz inkiem, ja cilvēku nosper zibens, tad upurim tas ir liels gods, jo dievs tādā veidā ir izrādījis interesi par viņu,” pastāstīja pētnieki.

Uz dažām no atliekām tika atklātas arī deguma pēdas, bet zeme apkārt atliekām izrādījās kristalizējusies.

Kad šie upuri tika veikti – aptuveni pirms 500 gadiem – senie inki uzskatīja, ka nogalināts bērns kalpos par saikni starp cilvēkiem un dieviem. Bērnu upurēšana Inku impērijā bija daļa no kapakoča rituāla.

“Inki bērnus uztvēra šķīstus un neskartus, tāpēc viņi tika uzskatīti par gana labiem, lai dieviem izlūgtos kādas noteiktas lietas,” piebilda pētnieki.

Iepriekšējos pētījumos noskaidrots, ka upuri pirms upurēšanas tika gatavoti vairākus gadus. Turklāt upuru matu paraugi arī atklāja, ka līdz savai nāvei bērni tika nobaroti.

Trīs bērnu mūmijas tika atrastas pasaules augstākajā arheoloģisko izrakumu vietā Lulailako vulkānā, kas atrodas uz robežas starp Argentīnu un Čīli. Tās ir vienas no vislabāk saglabājušām mūmijām pasaulē, kas nozīmē to, ka zinātniekiem ir ļoti labas iespējas detalizēti izpētīt, kā dzīvoja Inki.

Matu paraugu izotopu analīze atklāja to, ka nedēļas un mēnešus pirms upuru nāves, bērni tika zāļoti ar alkoholu un kokas auga lapām, no kā mūsdienās iegūst kokaīnu. Vienai no mūmijām mutē zinātnieki atrada sakošļātu kokas auga lapu gabalu.

Kā tieši bērni tika izvēlēti upura “godam”, nav zināms. Iespējams, ka tie tika ar nolūku izvēlēti no dažādām impērijas daļām, lai nodrošinātu saikni starp komūnām.

Pētnieku komanda tagad plāno izpētīt mūmiju zobu paraugus, lai definētu bērnu uzturu un izcelsmes vietu.

Uz augšu