Degvielas cenas ir ļoti nozīmīgs faktors tajā, cik maksājam gan par pārtikas produktiem, gan arī transporta pakalpojumiem. Ir vairāki faktori, kas nosaka, cik liela ir degvielas cena - to nosaka gan nodokļi, gan notikumi pasaulē. Par šīm niansēm portālam TVNET pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāve Ieva Ligere.
- Kādas komponentes Latvijā veido degvielas cenas?
- Degvielas gala cenas, kas redzamas degvielas uzpildes stacijās (DUS), visās ES dalībvalstīs veidojas pēc līdzīga principa. Proti, DUS degvielas gala cenu veido trīs pamata komponentes – degvielas iepirkuma cena, valsts nodevas un nodokļi, mazumtirgotāja izmaksas.
Latvijā degvielas gala cena veidojas pēc šādas proporcijas: degvielas iepirkuma cena sastāda ap 35%, valsts nodevas un nodokļi – ap 55% un mazumtirgotāja izmaksas – ap 10%.
Degvielas iepirkuma cenu veido tādas komponentes kā naftas un degvielas cenas, valūtas kursu svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums.
Valsts nodevas un nodokļu daļu veido – akcīzes nodoklis, valsts rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis.
Savukārt mazumtirgotāja izmaksas aptver dažādu piedevu pievienošanu, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, to vidū - degvielas uzpildes stacijas uzturēšana un personāla izmaksas.
Faktiski viena litra dīzeļdegvielas cenu 1,22 eiro apmērā vidēji sastāda: 43 centi – iepirkuma cena, 67 centi – nodokļi un nodevas, 12 centi – mazumtirgotāja izmaksas.
Saskaņā ar Konkurences padomes 2013.gadā publicēto pētījumu par degvielas tirgu degvielas cenu veidošanās ir viena no caurspīdīgākajām starp visām precēm, kas Latvijā ir nopērkamas.
- Kā politiskie notikumi ārzemēs ietekmē degvielas cenu?
Nafta un degviela ir globāli produkti, attiecīgi jebkuri nacionālie vai ārpolitiskie notikumi, kas skar naftas ieguvi, piegādi, pārstrādi, degvielas ražošanu un piegādi, īsākā vai ilgākā termiņā mazāk vai vairāk var ietekmēt gala produkta - degvielas cenu.
Piemēram, Venecuēlas politiskā un ekonomiskā krīze 2018. gadā, kuras rezultātā tika ievērojami samazināts naftas eksports, ietekmēja naftas tirgus cenas un degvielas cenas visā pasaulē. Rezultātā naftas un secīgi degvielas cenas pieauga līdz brīdim, kamēr globālais naftas tirgus līdzsvarojās.
Nesenākais notikums ir uzbrukums Saūda Arābijas naftas ieguves rūpniecības objektiem, kā rezultātā tika apturēta naftas ieguve un biržās naftas cena pieauga pat līdz 10 dolāriem par barelu, degvielas cena biržā pieauga ap 60 dolāriem tonnā, kas secīgi vēlāk var atspoguļoties degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās.
- Kāpēc veidojas zināmas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm?
Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā ir skaidrojamas ar nodokļu atšķirībām, konkurenci un tirgotāju periodiskām īpaši zemām akcijas cenām.
Akcīzes nodokļa likmes degvielai Baltijā un Polijā ir atšķirīgas, un tās arī var veidot cenu atšķirību. Latvijā akcīzes nodokļa likme uz vienu litru sastāda 0,476 eiro benzīniem, bet dīzeļdegvielai - 0,372 eiro. Lietuvā šī likme ir par 4,2 centiem zemāka benzīniem, bet dīzeļdegvielai - par 2,5 centiem.
Igaunijā degviela ir dārgāka, jo tur ir augstākas akcīzes nodokļa likmes. Benzīniem likme ir par 8,7, bet dīzeļdegvielai par 12,1 centu augstāka nekā Latvijā. Savukārt Polijā akcīzes likme benzīniem un dīzeļdegvielai ir par attiecīgi 8,7 un 3 centiem zemāka, nekā Latvijā.
Attiecīgi Lietuvas un Latvijas akcīzes nodokļa likmes starpības ietekme - benzīnam tie ir pieci centi par litru, dīzeļdegvielai – trīs centi par litru, kā arī papildus aptuveni 1,5 cents par litru ir rezerves nodeva. Lietuvā rezerves trīs dienām uzglabā valsts aģentūra un atlikušajām 60 dienām uzglabāšanas izmaksas ieceno preces cenā, vai pērk ‘biļeti’ no rezervju aģentūras.
Ja ir vērojamas lielākas atšķirības cenās, tad to var skaidrot arī ar aso konkurenci starp Lietuvas degvielas tirgotājiem.
Turklāt, lielākoties tiek salīdzināta degvielas zemākā cena Lietuvā ar degvielas augstāko cenu Latvijā, neņemot vērā dažādas tirgotāju akcijas DUS un klientu lojalitāšu jeb atlaižu programmas.
Latvijā klientu lojalitāšu jeb atlaižu programmas ir daudz izplatītākas, nekā Lietuvā. Piemēram, Latvijā lojalitāšu programmu ietvaros var iegūt atlaidi līdz pat sešiem centiem litrā. Abās valstīs degvielas cenas ir dinamiskas, tās atšķiras ne tikai dažādu degvielas tirgotāju DUS, bet cenas atšķiras arī viena zīmola DUS ietvaros. Tāpat atšķiras degvielas uzpildes staciju servisa līmenis. Varam lepoties, ka Latvijā degvielas uzpildes stacijās ir viens no labākajiem servisa līmeņiem Eiropā.
Lielās cenu atšķirības, kas pārsniedz nodokļu starpību, līdzsvarosies brīdī, kad noregulēsies Lietuvas iekšējais degvielas tirgus, līdzīgi kā tas bija 10 gadus atpakaļ Igaunijā. Pašlaik Igaunijā degvielas cenas ir vidēji par 10 eiro centiem augstākas nekā Latvijā.
Jāatgādina, ka nevienā no Baltijas valstīm degvielas cenā nav ierēķināts ceļa nodoklis vai auto ekspluatācijas nodoklis.
- Latvijas – Lietuvas pierobežā daudzi cilvēki dodas uzpildīties uz Lietuvu, jo tur degviela ir lētāka. Vai tas nerada būtiskus zaudējumus mūsu ekonomikai?
- Līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem no 2018. gada 1. janvāra ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. Ja 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17%, tad 2018. gadā vien par 1,19%. Minētais ir tieši saistīts ar akcīzes nodokļa palielinājumu, jo saskaņā ar CSDD datiem reģistrēto transportlīdzekļu skaits arvien pieaug un arī ekonomiskā attīstība valstī ir augšupejoša.
Degvielas tirgotāji 2018. gadā ļoti izjuta klientu plūsmas pārorientēšanos no Latvijas uz Lietuvu, jo īpaši kravu pārvadājumu segmentā un pierobežā ar Lietuvu. Ja 2017. gadā Lietuvā realizācijai tika nodoti 292 920 kubikmetri benzīna, tad 2018. gadā tie jau bija 310 208 m3, attiecīgi pieaugums ir par 5,9% benzīnam, iepretim Latvijā benzīna realizācija ir kritusies par 4% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tāpat Lietuvā 2018. gadā dīzeļdegvielas realizācija ir pieaugusi par 6,21% salīdzinājumā ar 2017. gadu, kamēr Latvijā – tikai par 2,49%.
Ja Latvijā paaugstināsies akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem no 2020. gada 1. janvāra, vienlaikus Igaunijā un Lietuvā saglabājot esošās akcīzes nodokļa likmes, tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz degvielas tirgotājiem, patērētājiem, bet uz visu tautsaimniecību kopumā. Šādas politikas rezultātā valsts neiekasēs 20-40 miljonus eiro akcīzes nodoklī un 8-16 miljonus eiro pievienotās vērtības nodoklī. Negūtie ieņēmumi ir aprēķināti, pieņemot, ka patēriņa pieauguma samazinājums būs četru līdz astoņu procentu robežās.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija ir lūgusi gan Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, gan finanšu ministru Jāni Reiru, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu naftas produktiem no 2020. gada 1.janvāra. Līdz šim ir saņēmta vienota atbildi, ka izteiktais lūgums tiks vērtēts, strādājot pie valsts budžeta 2020. gadam.
- Kā degvielas cenas var “diktēt noteikumus” valsts ekonomikā kopumā?
- Degvielas cena ir būtiska izmaksu sastāvdaļa preču un atsevišķu pakalpojumu cenās. Jo augstāka ir degvielas cena, jo vairāk maksājam par precēm un pakalpojumiem. Tas secīgi var atstāt ietekmi uz turpmākām darba spēka izmaksām, kas savukārt rada jaunu ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām.
Ievērojami pieaugot degvielas cenām ilgtermiņā, tas tautsaimniecībā rada spirāles efektu, ekonomiskā izaugsme bremzējas un sabiedrība kļūst mazāk mobila.
- Pirms vairākiem mēnešiem jau bija izveidojusies situācija, kad dīzeļdegviela bija vienādā cenā vai pat dārgāka nekā benzīns. Kādēļ tāda situācija bija un vai tāda var atkārtoties nākotnē?
- Pasaules tirgū naftas pārstrādes produkti ir plaša patēriņa prece, kuras cenu nosaka tirgus pieprasījums un piedāvājums. Var būt daudz un dažādi faktori, kas var ietekmēt visu naftas produktu pieprasījumu un vai piedāvājumu, kā rezultātā cenu svārstība visiem naftas produktiem ir līdzīga. Bet tai pat laikā var būt faktori, kas ietekmē tika kāda konkrēta produkta – benzīna, dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas, naftas gāzes vai mazuta globālo pieprasījumu vai piedāvājumu.
Šādi faktori var rasties naftas pārstrādes procesa laikā (dīzeļdegvielas vai benzīna ražošanas ierobežojumi vai pārpalikumi), un/vai pieprasījuma palielinājums konkrētas sezonas apstākļu ietekmē. Šādas cenu svārstības notiek ik brīdi, un līdzīgas situācijas, kad degvielas uzpildes stacijās benzīns būtu lētāks par dīzeļdegvielu var atkārtoties jebkurā mirklī, bet tas nav prognozējams.
Globālajā tirgū visbiežāk benzīns ir lētāks par dīzeļdegvielu, bet piemērojot augstāku akcīzes nodokli, benzīna cena degvielas uzpildes stacijā kļūst dārgāka par dīzeļdegvielas cenu. Augstākas akcīzes nodokļa un PVN (akcīzes nodokli apliek ar PVN) dēļ benzīns salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu sadārdzinās par 12,6 centiem par litru.
Papildus LDTA vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar jau pirms diviem gadiem apstiprināto nodokļu reformu 2020. gada 1 janvārī palielināsies akcīzes nodokļa likmes. Akcīzes nodokļa (un PVN - akcīzes nodokli apliek ar PVN) palielinājums benzīnam būs par 4 centiem par litru, bet dīzeļdegvielai par 5,1 centiem par litru.
- Nākotnes tendences - vai degvielas cenas nākotnē saglabāsies esošajā līmenī, vai arī iespējams būtisks kāpums?
- Degvielas cenas, tāpat kā naftas cenas ir apgrūtināti prognozēt, ņemot vērā lielu un neprognozējamu faktoru kopumu, kas ietekmē degvielas cenu veidošanos.
Viens no faktoriem, kas ietekmēs degvielas cenas nākotnē, būs tas, kādu ceļu izvēlēsies Latvijas politiķi Eiropas nosprausto mērķu sasniegšanā atjaunojamo energoresursu izmantošanā transportā. Pirmkārt, jau šobrīd Eiropā trūkst atjaunojamo energoresursu transportā ražošanas jaudas, otrkārt, jebkuras prasības palielināt atjaunojamo energesursu daļu kopā ar fosilo degvielu transportā palielinās degvielas gala cenu.
Ja vien valdība un Saeima nemainīs uzņemto kursu akcīzes nodokļa paaugstināšanā naftas produktiem no 2020. gada 1. janvāra, tad nodokļu palielināšanas ietekmē degvielas cenas pieaugs līdz pieciem centiem litrā.
