LBAS valde nolēmusi neatbalstīt 2020.gada budžeta projektu un aicina koalīciju "nedarīt muļķības"

Finanšu ministra budžeta portfelis un zobratiņš ar zibatmiņu.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde ceturtdien nolēmusi neatbalstīt 2020.gada budžeta projektu un LBAS līderis Egils Baldzēns aicina koalīciju "nedarīt muļķības".

Kā informēja Baldzēns, LBAS valde nolēma neatbalstīt 2020.gada valsts budžeta un 2020-2022.gada vidēja termiņa budžeta projektu, jo valdība sagatavojot šo projektu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu.

"Tāds ir mūsu lēmums, un mēs tiešām redzam, ka valdības lēmumi, piemēram, par pedagogu darba samaksas grafiku, netiek pildīti daļēji vai netiek pildīti lielā mērā. Viss notiek bez jebkāda sociālā dialoga, turklāt labākajā gadījumā mēs tiekam iepazīstināti vien ar nostāju. Tas, piemēram, attiecās uz bezdarbnieku pabalsta apcirpšanu, kas sociālajiem partneriem nāca negaidīti," norādīja Baldzēns.

Baldzēns skaidroja, ka valdība var un drīkst pieņemt lēmumus, taču valdībai ar sociālajiem partneriem un sadarbības partneriem ir jādiskutē un tikai tad jāizlemj, kā ir pareizāk. "Nevis vienkārši piecas partijas izlemj un tad gluži no baznīcas kanceles paziņo, kas ir pareizi un kas nav pareizi," uzsvēra Baldzēns.

Ja valdības koalīcija nemainīs nostāju budžeta jautājumā, tad LBAS vērtēšot, kā godprātīgi, tiesiski un demokrātiski mainīt šo situāciju. Konkrētus soļus Baldzēns patlaban publiski nav gatavs apspriest, taču atgādināja, ka LBAS ietilpstošās arodorganizācijas var lemt par protesta akcijām.

"Es domāju, ka mediķi un pedagogi ir viens no inteliģences kodoliem, viņi šīs lietas neaizmirsīs un attiecīgajā brīdī dos vērtējumu konkrētiem politiķiem. Protesta akcijas attiecīgi mediķi au ir solījuši un arī skolotāji par to vēl lems. Par protesta akcijām var lemt dalīborganizācijas. LBAS vadība un biroja darbinieki ir gatavi būt ierindā ar savām dalīborganizācijām. Tāpat esmu izteicis dažas idejas saviem kolēģiem, kas vēl nav izdiskutētas plašākā lokā. Atbilstoši likumdošanai darīsim citus soļus, lai varētu nodrošināt stabilu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai un zinātnei. Aicinām jebkurā gadījumā politiķus muļķības nedarīt, taču nekādas sazvērestības neveidosim," uzsvēra Baldzēns.

Jau ziņots, ka rīt, 27.septembrī, notiks valdību un sociālo partneru veidojošās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā puses turpinās risināt iepriekšējās domstarpības par 2020.gada budžetu.

Sēdi vadīs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un dienaskārtībā ir viens jautājums - Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts budžetu 2020.gadam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Sana Stūre iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka konfederācija atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020.gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. 

LDDK pārstāve uzsvēra, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017.gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020.gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek NTSP.

Turpinot diskusijas par nodokļu politiku, darba devēji uzsvēra, ka diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šis sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nav atbalstāma.

Uz augšu