Protams, ka abas puses uzstāja uz to, ka vēlas saglabāt draudzību, taču ikvienam, kurš pazina “Libra” un “PayPal” pāri, bija liels pārsteigums par šādu pavērsienu, jo – likās taču saskanīgs pāris. “Libra” un “Facebook” iepriekš solīja strādāt ar bankām un maksājumu nodrošinātājiem, savukārt “PayPal”... Tas tieši ir maksājumu nodrošinātājs.
Vēl ir “Mastercard” un “Visa”, kas arī ir devuši signālus par iespējamu izstāšanos no “Libra” asociācijas. Atsaucoties uz “Wall Street Journal”, par šādu pašu soli domā arī digitālo maksājumu serviss “Stripe”.
Konflikts starp šīm kompānijām un jaunās kriptovalūtas “Libra” mērķi nav nekas jauns. Tas, kas sarežģī situāciju, ir atturīgā attieksme no banku regulatoriem un politiķiem. Arī ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka viņš “īsti neatbalsta jauno kriptovalūtu”.
Savukārt ASV Kongresa nostāja bija vēl stingrāka - “Facebook” tika lūgta aizkavēt digitālās valūtas izstrādi, lai dotu pietiekami daudz laika regulatoriem, lai saprastu, vai šāda kriptovalūta neapdraudēs finanšu sistēmu.
Pašlaik digitālās tehnoloģijas regulatoru redzeslokā ir ienākušas bez lielas steigas. Tas nozīmē, ka arī nākotnē valstu valdībām būs nepieciešams sagatavoties konkrētas inovācijas ienākšanai, pirms tā ir sākusi pastāvēt. Savukārt pašlaik “Facebook” plāni izskatās visai agresīvi.
Vācijas un Francija jau paziņojušas, ka tās bloķēs kriptovalūtu “Libra”, ja tā tiks ieviesta dzīvē. Viens no iemesliem šādai valstu rīcībai ir tā, ka “Libra” varētu tikt izmantota anonīmai naudas atmazgāšanas sistēmai. Vēl bažas pastāv saistībā ar to, ka kriptovalūta pārāk klaji iejauksies lietotāju privātajā telpā.
Regulatoru bailes tomēr ir vērtējamas vairāk kā eksistenciālas, nekā tehniskas. Vienkāršā valodā runājot – valstis uzskata, ka “Libra” ir jau faktisks korporācijas mēģinājums iegūt spēcīgu kontroli, kas var pārņemt varu pār valsts iekārtām.
Vācijas un Francijas valdības par to paziņoja tiešā tekstā. Oficiālajā paziņojumā septembrī abas valstis deklarēja, ka “neviens privātais uzņēmums nedrīkst iegūt monetāro varu, kas ir suverēnu valstu pamatā”. Analītiķi norāda, ka ar šādu paziņojumu valstis norāda, ka “Facebook” dara ko tik nopietnu, it kā tiktu veidota privātā armija.
Tomēr ne visās valstīs “Libra” tiek uzskatīts kā drauds. Anglijas Bankas vadītājs Marks Kārnijs paziņoja, ka viņš kriptovalūtai “Libra” ir gatavs pieiet ar brīvu prātu. Tomēr arī tas nenozīmē, ka “Libra” iegūs nepieciešamo atļauju ienākt Lielbritānijā.
Par šiem izteikumiem Kārnijam nācās skaidroties ar pretēji noskaņotajiem spēkiem Lielbritānijā, skaidrojot, ka “viņa personīgais viedoklis automātiski nenozīmē, ka Anglijas tirgus ir atvērts jaunajai digitālajai valūtai”.
Ar tik liela mēroga opozīciju arī rodas šaubas, vai “Libra” maz kādreiz ieraudzīs dienasgaismu. Ja “Libras” projekts beigsies, īsti vēl nesāksies, tas būs vēsturisks brīdis.
“Facebook” vēlas iegūt savu tirgus daļu banku sektorā – šāda apņēmība un tālredzība ir apsveicama, tomēr, ņemot vērā konfliktus un spekulācijas, ir viegli iedomāties, kāpēc “Libra” arī varētu negūt peļņu no ātrākām transakcijām un zemākiem maksājumiem par naudas pārvedumiem.