Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

"Facebook" kriptovalūtas ēra var beigties, tai pat īsti nesākoties (11)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters / Scanpix

Viens Francijas ministrs nesen izteicās: “Eiropas valstu suverenitāte ir apdraudēta”. Tāpat ir apdraudēti vairāki ambiciozi sapņi, lai gan daudzi tos var saukt par murgiem. Tikmēr analītiķiem ir arvien grūtāk atrast kādu zelta vidusceļu laikā, kad sabiedrība ir tik polarizēta. Situācijai kļūstot sarežģītākai, finanšu sistēmā var ienākt jauns un izšķirošs spēlētājs. Vai šim projektam varētu izdoties gūt panākumus, neraugoties uz smago opozīciju, vai arī ir jāgaida tā sabrukums?

Runa ir par “Facebook” veidoto kriptovalūtu “Libra”. Kā vēsta “Sky News”, 14. oktobrī Šveices pilsētā Ženēvā notiks “Facebook” veidotās digitālās valūtas “Libra” veidotāju sanāksme. Tomēr jau pašlaik analītiķu vidū ir runas, ka šis samits var būt gan pirmais, gan arī pēdējais.

Mazāk nekā pusgadu pēc tam, kad tika paziņots par pasaulē lielākā sociālā tīkla plāniem veidot savu digitālo valūtu, tā ir saskārusies ar ļoti daudz grūtībām. Sākotnēji “Facebook” valūtu “Libra” atbalstīja 28 dažādu uzņēmumu asociācija, kur bija apvienojušies dažādu nozaru firmas. Tomēr nesen elektronisko maksājumu gigants “PayPal” paziņoja, ka izstājas no atbalsta iniciatīvas “Librai”.

Veids, kādā “PayPal” paziņoja par izstāšanos no atbalsta “Librai”, izklausījās pēc tipiska šķiršanās teksta, tikai šoreiz – korporatīvā līmenī. Īsā paziņojumā “PayPal” norādīja, ka “uzņēmums ir nolēmis koncentrēties uz tā pašreizējās misijas izpildīšanu un uzlabošanu” (lasi - “tā nav tava vaina, bet gan mana”).

“Libra” asociācija uz šādu paziņojumu atbildēja, ka “pārmaiņas ir grūtas”, papildus norādot: “Labāk uzzināt par šādu lojalitātes trūkumu tagad, nekā vēlāk” (lasi - “tu nekad neesi bijis pietiekami labs man, tad jau labāk esmu laimīga, esot viena”).

Protams, ka abas puses uzstāja uz to, ka vēlas saglabāt draudzību, taču ikvienam, kurš pazina “Libra” un “PayPal” pāri, bija liels pārsteigums par šādu pavērsienu, jo – likās taču saskanīgs pāris. “Libra” un “Facebook” iepriekš solīja strādāt ar bankām un maksājumu nodrošinātājiem, savukārt “PayPal”... Tas tieši ir maksājumu nodrošinātājs.

Vēl ir “Mastercard” un “Visa”, kas arī ir devuši signālus par iespējamu izstāšanos no “Libra” asociācijas. Atsaucoties uz “Wall Street Journal”, par šādu pašu soli domā arī digitālo maksājumu serviss “Stripe”.

Konflikts starp šīm kompānijām un jaunās kriptovalūtas “Libra” mērķi nav nekas jauns. Tas, kas sarežģī situāciju, ir atturīgā attieksme no banku regulatoriem un politiķiem. Arī ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka viņš “īsti neatbalsta jauno kriptovalūtu”.

Savukārt ASV Kongresa nostāja bija vēl stingrāka - “Facebook” tika lūgta aizkavēt digitālās valūtas izstrādi, lai dotu pietiekami daudz laika regulatoriem, lai saprastu, vai šāda kriptovalūta neapdraudēs finanšu sistēmu.

Pašlaik digitālās tehnoloģijas regulatoru redzeslokā ir ienākušas bez lielas steigas. Tas nozīmē, ka arī nākotnē valstu valdībām būs nepieciešams sagatavoties konkrētas inovācijas ienākšanai, pirms tā ir sākusi pastāvēt. Savukārt pašlaik “Facebook” plāni izskatās visai agresīvi.

Vācijas un Francija jau paziņojušas, ka tās bloķēs kriptovalūtu “Libra”, ja tā tiks ieviesta dzīvē. Viens no iemesliem šādai valstu rīcībai ir tā, ka “Libra” varētu tikt izmantota anonīmai naudas atmazgāšanas sistēmai. Vēl bažas pastāv saistībā ar to, ka kriptovalūta pārāk klaji iejauksies lietotāju privātajā telpā.

Regulatoru bailes tomēr ir vērtējamas vairāk kā eksistenciālas, nekā tehniskas. Vienkāršā valodā runājot – valstis uzskata, ka “Libra” ir jau faktisks korporācijas mēģinājums iegūt spēcīgu kontroli, kas var pārņemt varu pār valsts iekārtām.

Vācijas un Francijas valdības par to paziņoja tiešā tekstā. Oficiālajā paziņojumā septembrī abas valstis deklarēja, ka “neviens privātais uzņēmums nedrīkst iegūt monetāro varu, kas ir suverēnu valstu pamatā”. Analītiķi norāda, ka ar šādu paziņojumu valstis norāda, ka “Facebook” dara ko tik nopietnu, it kā tiktu veidota privātā armija.

Tomēr ne visās valstīs “Libra” tiek uzskatīts kā drauds. Anglijas Bankas vadītājs Marks Kārnijs paziņoja, ka viņš kriptovalūtai “Libra” ir gatavs pieiet ar brīvu prātu. Tomēr arī tas nenozīmē, ka “Libra” iegūs nepieciešamo atļauju ienākt Lielbritānijā.

Par šiem izteikumiem Kārnijam nācās skaidroties ar pretēji noskaņotajiem spēkiem Lielbritānijā, skaidrojot, ka “viņa personīgais viedoklis automātiski nenozīmē, ka Anglijas tirgus ir atvērts jaunajai digitālajai valūtai”.

Ar tik liela mēroga opozīciju arī rodas šaubas, vai “Libra” maz kādreiz ieraudzīs dienasgaismu. Ja “Libras” projekts beigsies, īsti vēl nesāksies, tas būs vēsturisks brīdis.

“Facebook” vēlas iegūt savu tirgus daļu banku sektorā – šāda apņēmība un tālredzība ir apsveicama, tomēr, ņemot vērā konfliktus un spekulācijas, ir viegli iedomāties, kāpēc “Libra” arī varētu negūt peļņu no ātrākām transakcijām un zemākiem maksājumiem par naudas pārvedumiem.

Vispirms ir nepieciešams atklāt problēmas, ko rada “Facebook” iesaistīšanās finanšu sektorā, un kas varētu likt globālajai digitālajai valūtai izskatīties pievilcīgi. Eksperti norāda - to jāpadara par “kolektīvu īpašumu”, kas gluži nebūtu īstenots decentralizētā veidā, piemēram, kā “Bitcoin”, tad valdībām visā pasaulē “Facebook” mēģinājums iekarot finanšu sektoru neizskatītos pēc finanšu revolūcijas.

Tomēr jāņem vērā, ka “Facebook” saskaras ar pietiekami lielu pretestību, lai tā varētu gludi un bez problēmām ieviest savu kriptovalūtu.

Digitālajā laikmetā jautājums par digitālajām valūtām no dienaskārtības nepazudīs. Ļoti ticams, ka vienai no pasaulē bagātākajām un ietekmīgākajām kompānijai neizdosies (vismaz pagaidām!) iegūt pietiekamu atbalstu savai valūtai. Viena no iespējām ir tā, ka rīkosies valstis pašas. Atsevišķas valstis, kā Šveice un Ķīna pašas strādā pie “nacionālās kriptovalūtas”.

Vai arī šie pūliņi nesīs augļus? Nav zināms. Vai tām izdosies mainīt globālo finanšu sistēmu. Visticamāk, ka nē, jo ASV, kas ir pasaules lielākā ekonomika, visticamāk, šādus centienus bloķēs.

Šeit ir jautājums – kāpēc tieši ASV? Tādēļ, ka dolārs ir dominējošākā valūta pasaulē, un tā neriskēs ar iespējamiem “dolāra konkurentiem”, kas varētu apdraudēt arī ASV valsts drošību.

Tāpēc vismaz pagaidām nevar runāt par to, ka kriptovalūtas izmainīs finanšu sistēmu visā pasaulē. Tomēr galvenā mācība, ko varētu gūt “Facebook”, ir tā, ka uzņēmumam nevajadzēja tik skaļi pieteikt sevi finanšu pasaulē. Interneta dzimšana reiz bija apbrīnojams brīdis, taču tas nebija paredzēts inovācijām, kas tiktu ieviestas bez atļaujas.

“Libra” samits nākamnedēļ arī izšķirs, vai “Facebook” kriptovalūtai ir nākotne, vai arī “Libra” ēra beigsies, tā pa īstam nesākusies...

Svarīgākais
Uz augšu