Krievija Sīrijas konfliktā iesaistījās 2015.gadā, atbalstot Bašara al Asada režīmu. Krievijas amatpersonas norādīja, ka palīdzēšot Sīrijas valdībai ne vien apkarot teroristu grupējumu "Islāma valsts", bet arī atkarot teritorijas no tādām pret Asada režīmu noskaņotām grupām. To vidū bija kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF), ko atbalstīja ASV. SDF kontrolēja Sīrijas ziemeļaustrumus, pret ko iebildumi bija Turcijai.

Kad ASV prezidents Donalds Tramps oktobra sākumā paziņoja par savu karavīru atvilkšanu no Sīrijas ziemeļu daļas, Krievijas ietekme reģionā pieauga. Izdevību izmantoja Turcija, uzsākot ofensīvu ar mērķi padzīt kurdus un Sīrijas pusē pie Sīrijas-Turcijas robežas izveidot tā dēvēto "drošo zonu", kur varētu izvietot Turcijas uzņemtos sīriešu bēgļus (jautājums par to, kā civiliedzīvotāji dzīvotu kara sagrautajā valstī, paliek atklāts).

Turcijas uzsāktajā un vēlāk aprautajā ofensīvā tika nogalināti 120 civiliedzīvotāji, bet apmēram 300 000 cilvēkiem nācās pamest savas mājas, liecina organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) dati. Turcija apgalvo, ka civiliedzīvotāju upuru neesot bijis.

Putins uzaicināja Erdoganu uz sarunām Sočos. Tur tapa vienošanās, ko slavē abas puses. Tā paredz, ka Sīrijas ziemeļos varēs atgriezties Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīma, kā arī Krievijas karavīri. Vispirms operācija aptvers zonu 30 kilometru attālumā no Turcijas robežas, bet pēc tam plānots uzsākt kopīgas patruļas Sīrijā 10 kilometru zonā no Turcijas robežas, ko Ankara pieprasījusi jau ilgi.

Putins vienošanos raksturoja kā "ļoti svarīgu, varbūt pat izšķirošu", vēsta aģentūra "Reuters". Sīrijas un Krievijas karavīri jau iegājuši divās robežai tuvumā esošajās pilsētās - Menbižā un Kobani. 

Astoņus gadus ilgušajā konfliktā Turcija atbalstījusi kaujinieku grupas, kuras centušās gāzt Asada režīmu. Savukārt Krievija ir Asada sabiedrotā, un vidutāja loma vairojusi tās ietekmi reģionā.

Tomēr Tuvie Austrumi nav vienīgais reģions, kurā Putins šonedēļ Sočos centās nostiprināt Krievijas politisko ietekmi. Nākamajā dienā pēc Putina-Erdogana vienošanās noslēgšanas Sočos sākās Krievijas-Āfrikas samits, kurā, saskaņās ar Kremļa sniegtajiem datiem, dalību apstiprinājuši 43 no visu 54 Āfrikas valstu līderiem.

Putina plāni ir iespaidīgi. "Pašlaik mēs uz Āfriku eksportējam pārtiku 25 miljardu dolāru apmērā - tas ir vairāk nekā mūsu ieroču eksports, kas sastāda 15 miljardus," Putins teica samita plenārsesijā. "Es domāju, ka nākamajos četros līdz piecos gados mums jābūt spējīgiem dubultot tirdzniecības apjomu."

Putins samitā nāca klajā ar šķietami dāsnu žestu - norakstīt Āfrikas parādu 20 miljardu dolāru apmērā, lai gan šādu pašu solījumu viņš izteica jau 2017.gadā. 

Putins ar "šarma ofensīvas" palīdzību cenšas parādīt Krieviju kā stabilu un uzticīgu partneri, spēlējot uz Āfrikas vilšanos Savienotajās Valstīs un bijušajos kolonistos. Tā kā Āfrikā veidojas nozīmīgi tehnoloģisko inovāciju centri un pieaug iedzīvotāju (un tātad arī patērētāju) skaits, kontinents kļuvis pievilcīgāks gan Ķīnai un Rietumvalstīm, kuras tur jau nostabilizējušās, gan arī tādām valstīm kā Krievija un Indija. Ciešākas ekonomiskās saites nozīmē diplomātisko satuvināšanos un draudzīgākus balsojumus, piemēram, ANO.

Kā norāda "Financial Times", Krievijas alumīnija uzņēmumam "Rusal" pieder boksīta raktuves Gvinejā, bet Kremļa kontrolētajai "Alrosa" dimantu ieguves grupai ir aktīvi Angolā un Botsvānā. Valdībai piederošajam "Rosņeft" ir intereses Ēģiptē un Mozambikā, bet atomenerģētikas monopolam "Rosatom" padomā 15 vēl galēju apstiprinājumu neguvuši projekti dažādās Āfrikas valstīs.

Krievija lielākā mērā nekā Rietumvalstis gatava sadarboties ar Āfrikas diktatoriem, tomēr apmēram divas trešdaļas no Krievijas eksporta apjoma uz Āfriku nonāk tikai divās valstīs - Ēģiptē un Alžīrijā. "Financial Times" uzrunātie eksperti pauž šaubas par to, vai Krievijai izdosies tuvākās piecgades laikā dubultot eksporta apjomu uz Āfriku, jo gan Krievija, gan Āfrika galvenokārt nodarbojas ar izejvielu eksportu un būtībā ir konkurentes. Visdrīzāk Krievijas-Āfrikas samits tomēr saistīts ar politiskās ietekmes stiprināšanu.

Putina noslogotā nedēļa Sočos ilustrē Krievijas ambīcijas plašākā mērogā - atjaunot pasaules lielvaras statusu, ar kuru jārēķinās visiem.